Herbicīdi, insekticīdi un fungicīdi ir biežāk izmantotie pesticīdi Latvijā. Kā notiek pesticīdu, kas bieži ir cilvēka veselībai bīstamas ķīmiskas vielas, izplatīšana un lietošanas kontrole, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis, Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu aizsardzības departamenta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja  Anitra Lestlande, Latvijas Permakultūras biedrības pārstāve Ilze Mežniece un vides zinātņu doktore Jana Simanovska.

  • Lauksaimnieks ir atbildīgs par to, ja ir nomiglojis arī kaimiņa lauku. Viņam ir jāgādā, lai smidzinājums nonāk tikai viņa laukā, viņa ziņa ir, kā to panākt, vai ievērojot bufera zonu, vai izmantojot speciālu tehniku. Uz blakus lauka smidzinājums nedrīkst nonākt.
  • Tāpat pirms katras smidzināšanas ir jāizvērtē, vai tas ir nepieciešams, vai tā nebūs arī naudas izšķiešana.
  • Arī smidzinātājam jābūt pārbaudītam, ja nav, ir soda sankcijas.
  • Pirms augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iedzīvotāji ir jāapziņo. Pēdējā laikā daudzviet situācija ir uzlabojusies, vairāki biškopji atzinuši, ka zemnieki paziņo, kad miglos laukus un ar kādu līdzekli.

Pesticīdi ir augu aizsardzības līdzekļi un biocīdi, augu aizsardzības līdzekļus lieto lauksaimniecībā, lai aizsargātu kultūraugus, biocīdus lieto, lai cīnītos pret pelēm un skudrām, kādiem kaitēkļiem.

Ir daudz augu aizsardzības līdzekļu izplatītājfirmu Latvijā. Katram Latvijā izplatītiem augu aizsardzības līdzekļiem ir jābūt marķējumam latviešu valodā, kuram jāatbilst tam marķējumam, ko apstiprina VAAD. Tāpat svarīgi, vai augu aizsardzības līdzekļi tiek pārdoti atbilstoši noteiktai klasei.

 

Klausies arī raidījumu Kā labāk dzīvot, kurā skaidrojam, vai ir iespējams rast kompromisu pesticīdu izmantošanā, kas apmierina gan biškopjus.

 

Raidījums tapis ar Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta atbalstu.