Pesticīdu lietošana sabiedriskās vietās ir stingri reglamentēta, bet klausītāju novērojumi liecina, ka ar šo likumu ievērošanu ir, kā ir. Vai ir pamats satraukumam, ja pāris soļu attālumā no mums pilsētā tiek kaut kas miglots?

Šo sarunu raidījumā Kā labāk dzīvot rosinājis cēsnieks Raimonds Mežaks, kurš novērojis pilsētā divus gadījumus, kad, iespējams, lietots kāds augu aizsardzības līdzeklis. Viens no gadījumiem bijis viņa mājas tuvumā un to, ka zāles iznīdēšanai pie žoga izmantots herbicīds, apstiprinājis arī Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), kas veicis pārbaudi.

Otra vieta - Cēsu dzelzceļa stacijas teritorija, kur cilvēks staigāja pa peronu smidzināja, kā viņš pats teicis - indi.

Valsts augu aizsardzības dienesta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande skaidro, ka augu aizsardzību lietojumu sabiedriskās vietās regulē Ministru kabineta noteikumi Nr.950 un, pirmkārt, to lietojumam ir jābūt pamatojumam. Tāpat viņa atzīst, ka ziņas par augu aizsardzības līdzekļu iespējamo lietojumu sabiedriskā vietā VAAD saņem reti, lai arī pēdējā laikā cilvēku vērība ir augusi.

Kādu kaitējumu var nodarīt dažādi herbicīdi un pesticīdi cilvēkam, atgādina vides inženierzinātņu doktore Jana Simanovska.

Dārzkopības institūta pētniece Valentīna Pole skaidro augu aizsardzības līdzekļu lietojumu un arī brīdina par kaitīgumu, kā arī norāda, ka dzīvniekiem domātie aizsardzības līdzekļi pret ērcēm vai blusām nav domāti augiem.

Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta vadošā pētniece Žanna Martinsone atgādina par pētījumu, ko veic RSU kopa ar citām Eiropas valstīm par pesticīdu ietekmi uz cilvēku, konkrēti bērnu, veselību.