Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) pirmo reizi Latvijā veikusi pētījumu, kurā salīdzinātas brīvi, kūtīs un sprostos turētu dējējvistu olās esošo uzturvielu atšķirības. LLU norāda, ka šāds pētījums ir tikai pirmais solis ceļā uz pilnvērtīgu analīzi, kas nākotnē var palīdzēt vēl vairāk pilnveidot dējējvistu barību. Par rezultātiem un vistkopības ētiskajiem aspektiem diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Ar pētījumu iepazīstina Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pētniece Asnate Ķirse-Ozoliņa, sarunā piedalās Olu ražotāju asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha un “dzīvnieku advokāts” Sandris Ādminis. Pa tālruni viedokli izsaka vetārste Anita Feldmane, kas audzē vistas savā saimniecībā.
- Pētījums veikts ar mērķi pārbaudīt, vai ir tā, kā cilvēki domā, ja vistas turam maksimāli labāk, tad arī olas ir daudz vērtīgākas. Izrādījās, ka nevar viennozīmīgi spriest.
- Pētīja viena ražotāja olas, vistas saņēma līdzīgu barību, mērķis bija noskaidrot, vai turēšanas apstākļiem ir ietekme. Budžeta ierobežojumu dēļ nepētīja bioloģiski turētas vistas.
- Svarīgs pētījuma veikšanas laiks – septembris, kad vēl ir saulīte un brīvi staigājošās vistas varēja vēl atrasties ārā.
- Sprostos dētām olām ir nedaudz mazāk olbaltuma, uz vienu olu tas ir apmēram 0,5 grami, ja ēdam vienu olu dienā, tam nav nozīmes.
- Dažos vitamīnos atšķiras: A vitamīna mazāk brīvi turētām vistām, D – vairāk, taču D vitamīns, kas ir olā, var nosegt 2-3% no D vitamīna dienas devas.
- Savukārt kūtī turētu vistu olas satur vismazāk B2 un B9 vitamīna. Tai pašā laikā uz visu veidu vistu olām var attiecināt apgalvojumu, ka tās ir A vitamīna, E vitamīna, B2 vitamīna, fosfora un selēna avots.
- Barībai liela nozīme. Salīdzinot lielražotāja un kāda mazāka ražotāja olas, atšķirības varētu būt būtiskas. Svarīgi, lai barība ir sabalansēta un vista būtu vesela.
- Holesterīna sprostos turētu vistu olās ir mazāk, ja tā ir viena ola, arī tam nebūs būtiskas nozīmes uz dienas devu. Sprostos turēto vistu olās holesterīns ir 220 miligrami, brīvi turētām - 290 miligrami.
- Vēl, salīdzinot dažādi turētu vistu olu uzturvērtības parametrus, izpētīts, ka sprostos turētu vistu olās ir par dažiem gramiem mazāk proteīna nekā brīvi vai kūtī turētu vistu olās.
- Globāli nevar pateikt, ka viena ola ir labāka par citu uzturvērtības ziņā.
Marķējums uz olu iepakojuma nozīmē:
"0" - bioloģiskā ražošana, ar "1" marķē brīvi turētas dējējvistas, ar "2" – kūtī turētas, ar "3" apzīmē sprostos turētas vistas.
Viena olu parauga analīze pētījumā maksā no 1500-2000 eiro.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (2)
1) Lieta, ko dara ar olu ražošanā nevajadzīgajiem cālēniem: Macerācija - Visa dzīvnieka tūlītēja sasmalcināšana. Līdz 72 stundām veci cāļi un olu embriji. [ES regula Nr 1099]
Kā tas notiek? ieguglējiet "chick grinding".
2) Par "Vistocēna" laikmetu - ieguglējiet un apskatiet TVNET rakstu "Nākotnes cilvēki mūs varētu saukāt par “vistu ļaudīm”", tur arī fakti par vistu skaitu uz Zemes.
3) Par to, ka mājputni (vistas, tītari, zosis u.c.) sastāda 70% no visas mūsu planētas putnu biomasas (!) - meklējiet Guardian rakstu "Humans just 0.01% of all life but have destroyed 83% of wild mammals – study".
4) vēl varat ieguglēt "greenwashing" un "humane washing" - par paņēmieniem, kā uzņēmumi un industrijas cenšas izskatīties labākas, nekā ir patiesībā.
Olas uzturā nav nekas obligāts, lai gan ir uzturvielām bagātas un daudziem garšo (arī man, cik atceros). Bet ja tu cilvēks nevēlies atbalstīt gailēnu samalšanu, "iztērēto" vistu nokaušanu un visas pārējās lietas, ko mūsdienu lopkopības mašinērijā piedzīvo dzīvnieki, olas nav jāēd, tāpat kā citi no dzīvniekiem paņemtie produkti. Esmu visai pārliecināts, ka dzīvnieku turēšana būros, lielās koncentrācijas nometņu tipa audzētavās un vispār nebrīvībā, lai viņus uzbarotu, apsēklotu, selekcionētu kā dārzeņus un nogalinātu ēšanai salīdzinoši drīz vairs nenotiks. Varbūt jau pēc 50-100 gadiem nākamās paaudzes nespēs noticēt, ka mēs - 21. gs. sākuma cilvēki, joprojām pieļāvām ko tādu - par spīti milzīgajam zināšanu un nevarmācīgo iespēju daudzumam.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X