Pētījums par pesticīdu atliekvielām Latvijā audzētos ābolos, burkānos un kartupeļos

Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Biedrība „Ekodizaina kompetences centrs” veikusi neatkarīgu pētījumu par pesticīdu atliekvielu esamību Latvijā audzētos ābolos, burkānos un kartupeļos. Rezultāti liek aizdomāties, tos apspriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par pētījumu diskutē vides inženierzinātņu doktore Jana Simanovska, žurnāla "Latvijas Ārsts" redaktors Pēteris Apinis, Valsts augu aizsardzības dienesta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande, Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja vietnieks Māris Valdovskis.

Biedrība “Ekodizaina kompetences centrs“ savam pētījumam izvēlējusies šos trīs augļus un dārzeņus, izvērtējot, kas jau darīts citās valstīs, veicot līdzvērtīgus pētījumus, kā arī ņemot vērā, kurus augļus un dārzeņus cilvēki vairāk lieto. Pētījumam paraugi pirkti Latvijas lielveikalos un nosūtīti uz akreditētu laboratoriju Lietuvā.

“Normas nevienā gadījumā netika pārkāptas, bet, cik droši varam ticēt tām normām,” norāda Jana Simanovska. Bieži arī parādās pesticīdi, par kuriem trūkst informācija, lai novērtētu. Augļos un dārzeņos atrastās pesticīdu atliekvielas ir kaitīgas ne tikai cilvēkiem, bet arī putniem.

Tāpat Simanovska atzīst, ka bieži tiek norādīts, ka vajag lētāku pārtiku, lai cilvēki ar mazāku rocību to var atļauties. Tajā pašā laikā viņa bilst, ka ēdāji ir mazāka problēma, cilvēki, kas dzīvo blakus saimniecībām, kuras izmanto pesticīdus lauksaimniecībā, viņu veselība ir daudz lielāka problēma.

Simanovska atzīst, ka svarīgi nodot informāciju, ka ir riski, pat, ja likuma pieļautajās normās.

Valsts augu aizsardzības dienesta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande skaidro, ka Latvijā audzētos augļos un dārzeņos var atrasties pesticīdu atliekvielas, īpaši ja šie līdzekļi lietoti sezonas otrajā pusē. Piemēram, vēli novācamiem āboliem fungicīdu smidzinājums ir pieļaujams vēl augustā.

“Protams, zemnieki, ievērojot visu marķējumu, lietošanas devas un reižu skaitu, šīs atliekas, pat ja būs, būs pieļaujamās robežās,” norāda Anitra Lestlande.

Augļu un dārzeņu audzētāji lielākoties ir integrētie audzētāji, kas reģistrējušies VAAD un tos pārbauda dienesta inspektors.

Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja vietnieks Māris Valdovskis norāda, ka pētījumā iegūtie rezultāti nav unikāli, ir gandrīz 40% pēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes datu bāzes ir tādu produktu, kur tiek konstatētas pesticīdu atliekvielas virs kvantitatīvās noteikšanas robežas. Pētījuma dati rāda, ka konstatētās atliekvielas ir robežas starp kvantitatīvās noteikšanas robežu un maksimāli pieļaujamo normu.

“Rezultāti rāda, ka lauksaimniecības nozares ir ievērojusi visas normatīvajos aktos noteiktās prasības, bioloģiskajiem ražotājiem tās ir vienas, konvencionālajiem – citas. Katrs ražotājs ir godprātīgi izpildījis sev izvirzītās prasības un produkti ir nekaitīgi, atzīst Valdovskis.

Raidījums tapis ar Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta atbalstu..