Kustība „Zaļā brīvība” 2017. gadā uz laboratoriju Vācijā nosūtīja vairākus Latvijas lielveikalos nopērkamu tēju paraugus, lai pārbaudītu, vai un cik daudz tās satur pesticīdu atliekvielas. Biedrības "Zaļā Brīvība" pārstāvis Jānis Brizga raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj, ka tikai divos no 11 paraugiem nav bijušas pesticīdu atliekvielas.

Tēja ir produkts, kuras ražošanā izmanto daudz pesticīdus. Tas ir maz pārstrādāts produkts, tāpēc tajā viegli konstatēt pesticīdus. „Zaļā brīvība” pētījumā skatījās 11 Latvijā populārākās tējas, kas nopērkamas lielveikalā.

Tikai divos gadījumos nebija atliekvielu. Daudzas vielas ir tādas, kas Eiropā aizliegtas lietot. Citās valstīs atļautas. Daudzos produktos ir piecu un vairāk pesticīdu atliekvielas.

Tāpat arī atliekvielu daudzums pārsniedz pieļaujamās koncentrācijas normas.

Ir tējas, kurās nav pesticīdu atliekvielu un tās nav tikai bioloģiski audzētās tējas.

Ir pētījumi, ka pesticīds, kuru izmanto gan papīra rūpniecībā, gan lauksaimniecībā, var „migrēt” no papīra iepakojuma uz tēju.

Ar pētījumu var iepazīsties "Zaļas brīvības" mājaslapā.

Latvijas lauku konsultācijas centra Inženiertehniskā nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks norāda, ka zemnieki izvēlas izmantot pesticīdus, lai arī ir dažādas alternatīvas. Iespējams dzīvot arī bez tik liela ķīmijas patēriņa lauksaimniecībā. Ir iespējas nodrošināt, ka daba pati cīnās pret to, kas tai nav vēlams.

Ja cilvēki grib izmantot augu aizsardzības līdzekļus, lai dara sev un dabai draudzīgākā veidā. Vienīgi videi draudzīgāka saimniekošana ir sarežģītāka.

Cilvēkus cenšas pārliecināt, „nozombēt”, ka bez ķīmijas nekas neizaugs.

No pesticīdu izmantošanas pirmām kārtām cieš paši lauksaimnieki, kas nepareizi lieto vai pat nelieto individuālos aizsardzības līdzekļus, tos izsmidzinot un kaisot uz lauka.