2020. gada nogalē Latvijā veiktā pētījumā atklājies, ka vieglā iepakojuma atkritumu konteineros bieži atrodas daudz kas tāds, kam tur nevajadzētu nonākt. Vai tā ir nezināšana, vai apzināta rīcība?

Raidījumā Kā labāk dzīvot ZAAO Šķiroto atkritumu savākšanas daļas vadītāja Ginta Gailuma atzīst, ka gada laikā ap 15-20% iepakojuma, ko cilvēki iemet šķiroto atkritumu konteineros, domādami, ka tas ir šķirojams, tas diemžēl Latvijā arvien ir jānoglabā poligonā, jo nav pārstrādājams.

ZERO Waste Latvia pārstāve Mairita Lūse atklāj, ka cilvēkiem arvien ir daudz šaubu par atkritumu šķirošanu.

Lielākoties dalītās vākšanas konteineros drīkst mest papīru, polimēru un metālu saturošus atkritumus, bet tur parādās arī izsmēķi, mizas un būvgruži. Cilvēki vienkārši izmanto šo konteinerus sadzīves atkritumu izmešanai.

“Jāatceras četri vārdi - kaste, kanna, pudele un spainis. Ja tā plastmasas lieta, ko gribu izmest, var traktēt kā kasti, kannu, pudeli vai spaini, to mēs liekam šķirošanas konteinerā. Diemžēl visu pārējo sadzīves atkritumos. Jo saražoti ir pāri par 3000 polimēru, bet pārstrādāt var tikai dažus,” skaidro Ginta Gailuma.

Tam vēl drīkst pievienot mīkstās polietilēna plēves. No polimēriem tas ir viss, kas ir šķirojams. Protams, visam jābūt bez pārtikas piemaisījumiem.

Mairita Lūse norāda, ka pētījums parādījis, ka cilvēki arī bieži nezina, ka ne visi plastmasas atkritumi drīkst nonākt šķiroto atkritumu konteineros. Piemēram, krāsainie jogurta trauciņi, lai arī rūpīgi izmazgāti un sakrāti, nav noderīgi pārstrādei, tāpēc tos nevajadzētu mest šķiroto atkritumu konteinerā.

Ginta Gailuma skaidro, ka Latvijā nav plastmasas atkritumu dedzināšanas iespēju, tāpēc jādomā, kur milzīgo nešķirojamo polimēru daudzumu likt. Valstīs, kur ir polimēru dedzināšanas iekārtas (dēvēti par skursteņiem), no tiem iegūst enerģiju.

“Latvija ir tā valsts, kur šī skursteņa nav, līdz ar to mūsu šķirošanas kārtība ir cita, jo mēs varam šķirot tikai to, ko varam nodot pārstrādei. Citās Eiropas zemēs polimēri, kas nav derīgi pārstrādei, tiek nodoti sadedzināšanai, enerģijas ieguvei,” atzīst Ginta Gailuma.

“AJ Power Recycling” valdes locekle Solveiga Grīsle skaidro par plastmasas atkritumu dedzināšanas iespējām, bet viņa arī norāda, ka primāri būtu jāsamazina lietotā iepakojuma daudzumu, kā arī domājot par pārstrādi un tikai tad domāt par sadedzināšanas iespējam, izmantojot to enerģijas ieguvei.