Dati liecina, ka pasaulē 56% iedzīvotāju ir aktīvi interneta lietotāji. Tas liek uzdot jautājumu, kā tehnoloģijas ietekmē mūsu domas un uzvedību, un galu galā, kā tas veido mūs kā indivīdus un kā sabiedrību? Par to, kā tas notiek un kas ir aktuālākie procesi, kam pievērst uzmanību, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Raidījuma viesi - psihologi Valērijs Dombrovskis un Luīze Berga pievērsušies jaunam psiholoģijas virzienam - kiberpsiholoģija. Valērijs Dombrovskis gan skaidro, ka šajā virzienā, kur savienojas datorzinātnes un psiholoģija, pētījumi notiek jau 30 gadus. Viņi kopā ar kolēģiem ir izveidojuši biedrību Latvijas kiberpsiholoģijas asociācija un ar pētnieku pārdomām par tēmu var iepazīties internetā.

Galvenais, kas mudinājis pētniekus pievērsties šai jomai, ir jautājums, vai patiešām eksistēt digitālajā telpā ir normāli.

Valērijs Dombrovskis atgādina pandēmijas sākumlaiku, kad daudz runāja par to, kā digitālā telpā pārāk daudz pavadītais laiks ietekmēs gan pieaugušos, gan bērnus, jo realitāte izzūd.

"Šie stāsti man izraisīja pretestību, jo ir ļoti daudz cilvēku, kas līdz pandēmijai, funkcionēja un dzīvoja digitālajā telpā un viņi ir laimīgi," skaidro Valērijs Dombrovskis. Kā piemēru viņš min kibersportistus.

"Izaicinājums bija parādīt to otru pusi, jo par pirmo, ka atrašanās digitālā telpā ir atkarība, ir daudz rakstīts un stāstīts. Mēs gribējām parādīt otru pusi: mēs esam saplūduši ar tehnoloģijām, mēs veidojam jaunu realitāti un dzīvi," atzīst Valērijs Dombrovskis.

Viņš norāda, ka dažādu paaudžu cilvēkiem realitāte ir atšķirīgs jēdziens.

"Jaunietim noteikti tur būs tehnoloģijas, internets, tā būs daļa ikdienas. Pastāv stereotips, ka bērnus jādabū laikā no virtuālās realitātes, lai spētu dzīvot normāli, lai spētu dzīvot pareizā realitātē. Bet kas ir pareizā realitāte, kur ir tā robežā? Ceru, ka ar savu virzienu varētu atbildēt uz jautājumu un parādīt tās robežas," norāda Valērijs Dombrovskis.