Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Tapis jauns pētījums par Latvijas iedzīvotāju psihisko veselību. Kādi ir tā rezultāti un ko plānots darīt nākotnē, balstoties uz pētījuma atziņām, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē profesors, Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs Elmārs Rancāns un LAtvijas Universitātes profesore, klīniskā psiholoģe Ieva Bite.

Viena no būtiskām atziņām pētījumā - cilvēki neapzinās, ka jūt depresiju un nevēršas pēc palīdzības, problēma joprojām ir aktuāla. Ir arī dažādu trauksmes stāvokļu izplatība. Ir noteiktas sabiedrības grupas, kam traucējumi vairāk raksturīgi vai biežāk sastopami.

"Tiem, kas saka - es jūtos slikti, varbūtība, ka viņiem ir depresija, var būt 4-5 reizes liekāka, nekā tam, kurš atteiktu - es jūtos lieliski," atzīst Elmārs Rancāns.

Viņš arī min, ka pandēmijas laikā pieauga trauksme un depresija. Cilvēki, kam jau iepriekš bijuši psihiski traucējumi, reaģē jutīgāk. Cilvēki, kam bijuši pašnāvības mēģinājumi, krīzes situācijās reaģē vēl spilgtāk.

"Psihiskā veselība ir nozīmīgs sabiedrības indikators," norāda Elmārs Rancāns. "Ja Covid pandēmija pierima, karš Ukrainā ir nākamais izaicinājums."

Ieva Bite arī norāda, ka

viens no faktoriem, kas pasliktina psihisko veselību, ir vientulība, kas ir saistīta ar mūsu sēdēšanu datorā, ierīču izmantošanu, sociālo kontaktu samazināšanos pandēmijas laikā, kas turpinās arī šobrīd.

Tāpat arī negatīvā bērnības pieredze ietekmē cilvēka psihisko veselību šobrīd.

Tāpat pētnieki norāda, ka vīriešiem vecuma grupā no 40 līdz 55 gadiem visaugstākais pašnāvību mēģinājumu līmenis. 

"Tās nav tikai materiālās problēmas, drīzāk, kāds ir viņa dvēseles stāvoklis," atzīst Elmārs Rancāns un min, ka svarīgi ir, vai cilvēki ir gatavi runāt par savām problēmām.

2023. gadā publicētajā Pētījumā par psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijā noskaidrots, ka klīniski nozīmīgi depresijas simptomi ir 6,4% Latvijas iedzīvotāju, ģeneralizēta trauksme 3,9% Latvijas iedzīvotāju, savukārt alkohola lietošanas traucējumi 13,1% Latvijas iedzīvotāju. Domu par pašnāvību, paškaitējuma nodarīšanas un pašnāvnieciskas uzvedības pēdējā mēneša prevalence sasniedza 10,6%.

Psihiskā veselība ir būtiska kopējās sabiedrības veselības komponente. Latvijā līdz šim bija pieejami atsevišķi datu avoti un pētījumi, kas sniedz informāciju par dažiem psihiskiem traucējumiem. Tomēr šajos pētījumos nebija aptverti visi psihiskie traucējumi, kā arī ne vienmēr izlase ir bijusi reprezentatīva Latvijas kopējai populācijai. Pēc Veselības ministrijas pasūtījuma Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku komanda no 2019. gada jūnija līdz 2023.gada maijam veica pētījumu par psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijā.