Tas nebūs pārspīlējums, bet mācību procesā iegūtās zināšanas, nereti noveco ātrāk, nekā tiek izsniegts izglītības dokuments vai sertifikāts. Tāpēc ar katru gadu palielinās pieaugušo tālākizglītības programmu nozīme, kas pieejamas arī Latvijas reģionos. Viena no šādām programmām ir kokapstrādes nozarē. 2019.gadā tika uzsākts starptautisks pieaugušo tālākizglītības projekts kokapstrādes nozarē, bet 2020.gada oktobrī plānota jauna pieteikšanās, lai nozarē strādājošie varētu papildināt savas zināšanas.

"Pirmā grupa, kas sāka mācības 2019.gadā, ir pilotprojekts, lai saprastu, kā veidot jauno programmu. Otro grupu jau veidojam ar domu, lai mācību programma būtu licenzēta, ar mērķis, lai absolventi iegūst izglītības diplomu," raidīumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes Kokapstrādes katedras vadītāja Sigita Liše.

Projektā ir iesaistīta Vācija un Baltijas valstis, tieši Vācija bija iniciators projekta īstenošanai, ka nepieciešama darba vidē balstīta izglītība un uzrunāja Latvijas pārstāvjus. Viņiem senas tradīcijas šāda izglītības procesa organizāšanā.

Programmā ir izveidoti desmit apmācību moduļi, bet šobrīd studenti vairāk apgūst vadības kompetences. Tie ir nozares uzņēmumos strādājošie.

Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas valdes loceklis Artūrs Bukonts atzīst, ka tie, kas mācās, ir profesionāļi savā nišā, savā uzņēmumā, mērķis ir celt kvalifikāciju un dod pievienoto vērtību. Jautājumi cieši jāskata nozares specifikā.

Viens no kritērijiem, lai mācītos,arī bija, lai cilvēks jau strādā kokapstrādes uzņēmumā, bet pieteikušies dažādi uzņēmēji un uzņēmumu darbinieki

SIA "Konto" ražošanas vadītājs Gatis Kļaviņš dalās pieredzē, kāpēc izvēlējies mācīties šajā tālākizglītības programmā. Viņš atzīst, ka tās ir zināšanas, kas noderēs nākotnē, tikko parādījusies informācija par programmu, bijis skaidrs, ka jāiet un jādara.

Lai pieteiktos mācībām, jāsazinās ar Artūru Bukontu.