Pirms diviem gadiem domubiedru grupa apvienoja spēkus un zināšanas, lai izveidotu līdz tam Latvijā nepraktizētu piedzīvojumu un dabas terapiju, kas pasaulē jau ieguvusi krietnu popularitāti. Ko un kā varam ārstēt ar šādas terapijas palīdzību, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Kas ir piedzīvojumu terapija (adventure therapy), skaidro un iepazīstina “Adventure Therapy Latvia” līdzdibinātājs, aktīvā tūrisma centra “Eži” dibinātājs un vadītājs Rolands Melbārdis.

"Piedzīvojumu terapija ietver dabas terapiju, meža terapiju, dažādas prakses, kas saistās ar pieredzi dabā. Piedzīvojumu terapijas jēdziens visplašāk apvieno dažādu jomu un nozaru pārstāvjus," skaidro Rolands Melbārdis.

Šajā terapijā iesaistās ne tikai piedzīvojumu organizētāji, arī ergoterapeiti un psihoterapeiti.

"Tā ir piedzīvojumu prakse vai pieredze daba ar terapeitisku nolūku, lai kāds būtu nolūks, profilaktisks, ārstējošs vai izaugsmi veicinošs, tā klasificējas kā piedzīvojumu terapija," turpina Rolands Melbārdis. "Jebkas, kas ir vairāk nekā tikai piedzīvojums, ir definējams kā piedzīvojumu terapija. Var gadīties kā tikai piedzīvojums arī ir ar terapeitisku efektu. Tas vienkārši ir oticis nejauši.

“Adventure Therapy Latvia” līdzdibinātāja, Latvijas Ergoterapeitu asociācijas viceprezidente, sociālā darba studente, piedzīvojumu entuziaste Unda Avota atzīst, ka arvien vairāk arī Latvijā šādu piedāvājumu izmanto gan ergoterapeiti, gan psihiatrijas jomā, piemēram, strādājot ar pacientiem, kuriem ir depresija izdegšanas sindroms. Pasaulē ergoterapeiti izmanto piedzīvojumu terapiju, strādājot ar cilvēkiem, kuriem ir posttraumatiskā stresa sindromi.

Psihoterapeits Nils Sakss-Konstantinovs atklāj savu pieredzi, iepazīstot piedzīvojumu terapiju. Viņš novērojis, ka jauniešiem sarunas veiksmīgāk veidojas ārpus telpām un aktīvi darbojoties. Viņš arī mudina psihoterapeitus iziet ar savu klientu pastaigā, sarunas raisīsies daudz labāk.

Atsaucoties uz Lielbritānijas pieredzi, kur skolēniem ir nedēļa jāpavada šādā terapijā, Nils Sakss-Konstantinovs atzīst, ka tas varētu būt noderīgi Latvijā, jo atrašanās dabā mazina bērnu psihoemocionālās problēmas, ar kurām pandēmijas kontekstā saskaramies arvien vairāk. Tāpat dabas terpaija var kompensēt parāk lielo saskari ar digitālo vidi.