Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Viss nebūt nav tik labi, kā mums gribētos domāt. Cilvēki, kuru iespējas ir ierobežotas, piemēram, invaliditātes dēļ, joprojām cieš no diskriminācijas. Kas noskaidrots kādā no pēdējā laika pētījumiem un ko darīt, lai diskrimināciju novērstu, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj "Vieglās valodas aģentūra" valdes priekšsēdētāja Irīna Meļņika, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento” politikas koordinatore, monitoringa veicēja Iveta Neimane un Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento” valdes priekšsēdētāja Gunta Anča.

Iveta Neimane atklāj, ka bija iecerēts, ka monitorings būs saistīts tikai ar komentāriem, ar cilvēku reakciju, bet pandēmijas dēļ daudzos portālos tika slēgti komentāri, tāpēc analizēti "klikšķu portāli" un kā tur pasniedz invaliditāti, kāpēc par to raksta un kāda ir attieksme un ieguvumi.

Attieksmes un dažādības pieņemšanas ziņā Latvijā ir līdzvērtīga daudzām valstīm, uzskata Iveta Neimane. 

"Pozitīvi un neitrāli, informatīvi neitrāli kopumā ir 33% rakstu vai informācijas, bet 28% jūtam atšķirīgo attieksmi, vairāk negatīvu, gan komentāros, gan rakstos," norāda Iveta Neimane.

Kā negatīvu vērtē arī žēluma veicināšanu, mazvērtīgumu, ka cilvēkus ar invaliditāti uzskata kā mazvērtīgākus.

"Vēl viens, ar ko jārēķinās, invaliditāti izmanto kā lamuvārdus. Tas vairāk komentāros. Patīk rakstīt "idiots", "debils", "kurlmēms". (..) Negatīvas īpašības sasaistot ar cilvēku invaliditāti," atzīst Iveta Neimane.

Vēl viņa min, ka, runājot par kādu konkrētu cilvēku, negatīvu komentāru nav daudz, tie vairāk vērsti uz žēlumu, mazvērtīgumu, vai uz varoņa tēla veidošanu.

"Tajā pašā laikā, ja tie ir jautājumi, kas skar kādas grupas, attieksme mainās. Visizteiktāk negatīvo attieksmi manīja saistībā ar paralimpiešiem," norāda Iveta Neimane.

Tās bija divas konkrētas lietas, kas saistītas ar naudu, - par prēmiju samazināšanu paralimpiešiem par panākumiem olimpiskajās spēlēs un sporta halles būvniecību šo sportistu vajadzībām.

"Tajā brīdī gāzās vienkārši vājprāts. Kad mēs nerunājam par konkrētu paralimpieti, kas kaut ko sasniedzis, bet kad sākām, ka viņiem vajag paralimpisko halli, tad atceramies, ka paralimpiskais vispār nav sports. Mazvērtīgums, nonicināšana ir ļoti izteikta," atzīst Iveta Neimane.

Vēl nievājoša un augstprātīga attieksme parādās terminoloģijā, izvēloties, kādus terminus lieto par cilvēkiem ar invalīdīti. Pimēram, nedzirdīgs vai kurls.