Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Kas notiek ar cilvēku, ja viņš ir piedzīvojis savas vai citu cilvēku dzīvības apdraudējumu vai bijis liecinieks smagam negadījumam? Kas ir posttraumatiskais stress, kādas ir tā izpausmes un sekas cilvēka veselībai, ja to nākas piedzīvot,  raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Stradiņa universitātes profesors Vladimirs Voicehovskis un Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes vecākā psiholoģe kapteine Anita Čodere.

"Posttraumatiskā stresa sindroms ir novēlota indivīda reakcija uz ekstremālu stresu. Tas izpaužas pārdzīvojumos, kas nav fokusēti uz kādu objektu vai notikumu, bet kopumā cilvēks nevar dzīvot kā pirms tam un arī funkcionēt sabiedrībā. Līdz ar to ir bojāta arī sociālā funkcija. Tas ir būtiski," skaidro Vladimirs Voicehovskis.

7-8% sabiedrības ir posttraumatiskā stresa sindroms. Sievietes divas reizes vairāk ir pakļautas šim sindromam.

Posttraumatiskajam stresam ir pakļauti visu profesiju pārstāvji, kas saistīti ar ārkārtas situācijām – tie ir mediķi, policisti, glābēji, karavīri. Tāpat arī žurnālisti, kuri dodas uz karstajiem punktiem. Lielāks risks saskarties ar šo sindromu ir arī cilvēkiem, kas nav tieši saistīti ar ārkārtas situācijām, bet ievāc ziņas par notikušo.

Voicehovskis veicis pētījumu, iesaistot studentus. Viņš atzīst, ka kļūdaini izvēlējies pētījuma veikšanas laiku – gada beigas un vēl sesijas laiku. Stresa līmenis studentiem šajā laikā bija līdzīgs kā starptautiskās misijas karavīriem pēc sešiem mēnešiem Afganistānā.

“Afganistānā ir reāli draudi, bet studentiem ir eksistenciāli draudi, ja nenokārtošu sesiju, dzīvei nav jēgas. Tāpēc līdzīgs stresa līmenis. Ir uzstādīts mērķis, ja to nevar sasniegt, veidojas stress,” skaidro Voicehovskis.

Diagnozi var uzstādīt tikai ārsti.

“Sākotnēji es piedzīvoju traumatisku stresu, bet pēc laika var parādīties tādi simptomi, ka nedomāju par notikumu, bet tas pēkšņi nozib acu priekšā, vai sāk rādīties murgos notikums, ko esmu piedzīvojis,” atzīst Anita Čodere.

Tuvinieki var pamanīt, ka cilvēks palicis noslēgtāks. Var būt ļoti saspringts un nervozs, pastiprināti sāk lietot alkoholu, vai bieži apmeklē spēļu zāles, lai it kā pārslēgtos no šī notikuma. Parasti tas notiek pāris mēnešus pēc notikuma.