Pēdējā laikā latviešu valodā parādījušās dažādas pratības – mediju pratība, finanšu pratība, veselības pratība, digitālā pratība. Kāpēc labi zināmais vārds ‘prasmes’ tagad ir aizvietotas ar vārdu ‘pratību’? Šo un citus ar latviešu valodas pareizu lietošanu saistītus jautājumus raidījumā uzdodam valodniekam un tulkotājam profesoram Andrejam Veisbergam.

"Prasmes var būt dažādas, un tās visumā ir praktiskas. Pratība man drīzāk asociējas ar izpratni par kaut ko, ar saprašanu, kas nav īsti prasme," skaidro Andrejs Veisbergs. "Prasme varētu būt braukt ar mašīnu, tulkot, kamēr pratība ir vairāk izprast, kas tas ir, kā šī lieta tiek organizēta."

"Pratība ir terminologu radīts termins, meklējot atbilsmi angļu vārdam 'literacy'. Tas no sākuma galvenokārt saistījās ar to, kas ir pretējs analfabētismam, tātad lasītprasme. Bet pēc tam saradās daudz visādu pratību. Vārds ir iegājies, nav tik slikts, un domāju, ka tā arī turpināsies," turpina Andrejs Veisbergs.

Vai veidot salikteni ar vārdu pratība?

"Lielākā daļa varētu būt arī salikteņi, bet ar 'veselību' ir tāda lieta, ka tas ir četru zilbju vārds. Pat ja mēs noraujam pēdējo zilbi nost - 'veselīb', domāju, ka tas nav labs variants, jo labs saliktenis latviešu valodā ir tāds, kuram pirmajā daļā ir 1-2 zilbes. Kad parādās trīs, tas mazliet nelīdzsvaro salikteni," vērtē Andrejs Veisbergs.

Valodā ir tāds pamatprincips - pirmais salikteņa komponents ir īsāks par otro, piemēram, vecpilsēta, jūrmala.

"Medijpratība vēl varētu derēt, bet, manuprāt, nav neviena salikteņa, kur sākumā būtu trīs zilbes, kā veselībpratība. Tas ir pārāk garš vārds. Tā būs veselības pratība," bilst valodnieks.