Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Ar sociālajiem tīkliem cilvēce ir pazīstama vairāk nekā divdesmit gadus, tomēr vēl joprojām ir daudz neskaidrību, kur ir un vai eksistē robeža starp privāto un publisko telpu sociālajos tīklos. Vai sociālo tīklu laikmetā vispār ir iespējams privātums, spriežam raidījumā Kā labā dzīvot.

Digitālo mediju eksperts Artūrs Mednis vērtē, vai vispār mūsdienās ir iespējams sociālajos tīklos privātums, ņemot vērā sociālo tīklu popularitāti.

"Pat tad, ja absolūti tu tajos neesi un nelieto, kāds cits lieto, kāds cits ir redzējis, nofotografējis, ielicis sociālajos tīklos. Tad tas ir kaut kā jāregulē, vai to drīkst darīt vai nē. Tad jāiesaistās valstij, kas ar likumdošanu to regulē, jāiesaistās medijiem, kas to skaidrotu, lai cilvēki pat nejauši nepārkāpj likumu," norāda Artūrs Mednis.

Mednis skaidro, ka ir jāsaprot, ka sociālie tīkli ir bizness, un jāņem vērā, ka ir biznesa intereses. 

"Sociālie tīkli pelna uz mums, uz lietotājiem, līdzīgi kā pelna mediji, televīzijas, radio, bet ar vienu niansi. Sociāliem tīkliem ir daudz vairāk pieejama informācija par mūsu uzvedību un mūsu datiem, to, ko mēs darām," atzīst Artūrs Mednis. "Katrs "like", katrs noskatītais video dod viņiem pietiekami daudz informācijas, lai parādītu pēc iespējas precīzāku un atbilstošāku, gudrāku reklāmu."

Problēma, ka šādi var piemērot arī interesēm atbilstošāku politisko reklāmu un šī iemesla dēļ tiek nodrošināts, ka dzīvo savā burbulī un cilvēkam apzināti tiek piedāvāta viena informācija un nav citu viedokļu. No biznesa viedokļa jāņem vērā, ka ir arī negodīgas prakses.

"No vienas  puses vari būt tik privāts, cik vēlies, jo neviens nespiež sociālos tīklus lietot. Vari nelietot vai pat atslēgt telefona piekļuvi internetam. Neviens nezinās, kur esi, kā dzīvo, kad tev atvaļinājums. Problēma, ka paši lietojam sociālos tīklus un ejam pāri sava privātuma robežām," uzskata Arturs Mednis.

Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka piekrīt, ka sociālie tīkli ir bizness, bet tie arī dara daudz laba.

"Mums ir iespēja sazināties ar radiniekiem, draugiem, paziņām, kuri atrodas dažādās pasaules vietās. Īpaši Covid laikā mēs izjūtam, ka varam čatot ar video konferencēm, redzēt viens otru. Tas ir ļoti labi," atzīst Jekaterina Macuka.

"Bet ir arī otra puse, ka sociālie tīkli zina mūs daudz labāk, nekā mēs paši. Līdz ar to mākslīgais intelekts, savācot par mums informāciju, pasniedz ne tikai reklāmu, kas ir mazākais ļaunumus, pasniedz informāciju, dod noteiktu viedokli un mēs neredzam neko citu. Mēs paši to arī barojam, ievelkam citus, kuri tur negrib būt.

Rodas pretruna: mēs visu liekam ārā, nav ko slēpt, bet no otras puses, tas nav jautājums par slēpšanu, bet jautājums par izvēli, ko rādīt citiem."

Macuka mudina domāt, vai tiešām vajag likt to bildi, kur ir cits cilvēks. Ja tas ir tavs draugs un esat kopā pasākumā, arī tad ir ētiski viņam pajautāt, vai gribi, vai nē. Diemžēl cilvēki nejautā, jo uzskata, ka ir tādas tiesības, jo ir telefons un sociālais tīkls.

Macuka norāda, ka profilu var veidot slēgtu un bildes būs pieejamas tikai draugu lokam. Tā var nodrošināt savu privātumu. Diemžēl daudziem cilvēkiem ir atklātie profili, jo daudziem ir priekšstats, ka man nav ko slēpt.  

"Vienmēr cilvēkiem saku, jūs, kad stāvat uz ielas pieturā, neejam klāt blakus stāvētājam un nestāstāt, ka brokastīs ēdu mannā putru vai vakar nopirku televizoru. Kāpēc to darāt sociālajā tīklā?

Tas norāda uz dziļākām problēmām, par ko runā arī sociologi, ka diemžēl mūsu sabiedrībā, neskatoties, ka ir daudz iespēju komunicēt, vajag atzinību, mīlestību, laikus. Tā ir zemapziņas psiholoģiskā vēlme, ko cilvēks grib sasniegt. Ja viņš to nedabū reālajā dzīvē no saviem tuviniekiem, viņš to grib to dabūt sociālajā tīklā," skaidro Jekaterina Macuka.

Viedokli izsaka arī Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece Kristīne Pakārkle.