Par cilvēkiem, kas reti slimo ar infekcijas slimībām saka, ka viņiem esot stipra imunitāte. Bet speciālisti saka,  ka svarīgāka ir organisma pareiza, savlaicīga un samērīga imūnā atbilde uz ārējo iebrucēju. Kur taisnība, jautājam Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītājai profesorei Jutai Kroičai.

„Gribu atgādināt visiem, kam ir nepārvaramas bailes no vakcīnas, ka nevis vakcīna ir eksperimentāla, bet šī slimība ir eksperimentāla. Kas būs pēc gadiem, līdz galam vēl nav zināms,”  skaidro Juta Kroiča.

„Parādās arvien vairāk publikācijas, ka vīriešiem, kas smagi izslimo šo infekciju un arī vieglākā formā, ievērojami samazinās - par 90% - testosterona līmenis, tātad vīrišķais hormons. Rezumējums – iespējams, pēc gadiem desmit būs daudz neauglīgu cilvēku paaudzes. Respektīvi, ar hipogonādismu, vienkārši sakot, einuhi.”

„Par stipru imunitāti vai vispār imunitāti runājot, cilvēki šobrīd ir jādala trīs grupās: viena ir dabiskā imunitāte, par ko runā cilvēki vecumā no 25 līdz kādiem 65 gadiem, visi apgalvo – es esmu jauns, stiprs, spēcīgs, es noteikti nesaslimšu,” skaidro Juta Kroiča. „Otra grupa – tie, kurus pasargā specifiskā imunitāte pēc pārslimošanas, trešā grupa – imunitāte vakcinētiem. Redzam arī šeit, ka cipari iet uz augšu un arī vakcinētie cilvēki inficējas. Tās ir trīs atšķirīgas grupas, kur būtu dažādi mehānismi. Bet pirmais jautājums ir par šiem gudriniekiem – es esmu jauns un stiprs un es noteikti nesaslimšu.”

„Par dabisko imunitāti varējām runāt un šo grupu zināmā mērā uzklausīt vēl augustā, tad šie cilvēki pacēla galvas, viņi ir vareni, stipri un nesaslims. Šodien tas vairāk nestrādā,” uzskata Juta Kroiča un norāda uz Slimību profilakses un kontroles centra datiem par mirušajiem no Covid-19. Jo lielāks cilvēku vecums, jo vairāk pieaug nāves gadījumu skaits.

„Ar vecumu pieaug risks nomirt, bet diemžēl Latviju pāršalca ļoti skumjas ziņas par jaunu cilvēku nāvēm. Šeit teikt, ka es esmu jau un stiprs, tas būs no sērijas kā „krievu rulete”,” norāda Juta Kroiča.

Ar katru dienu ir arvien vairāk jaunas informācijas par vīrusu. Tagad ģenētiķi pierādījuši, ka ir gēns, kas veicina plaušu nepietiekamību. Tas var būt ekspresēts vai supresēts (nomākts). Jautājums, kāpēc vieniem tas ir nomākts neatkarīgi no vecuma, citiem – ne. Atbildes vēl īsti uz šo jautājumu nav.

„Ja cilvēkam šķiet, ka viņš labi dzīvo, vingro un ir stiprs, nekad nav vakcinējies un ārsta gājis, tas vēl neliecina, ka viņa organismā nav noticis šāds ar ģenētisku mehānisku skaidrots iemesls," norāda Juta Kroiča.

Šobrīd Covid infekciju skaidro kā multifaktoriālu saslimšanu, kur loma ir gan ģenētiskiem, gan neģenētiskiem faktoriem.