Prostatas vēzis noteikti nav tā onkoloģiskā slimība, kuru diagnosticējot, pacientam tūlīt būtu jādodas uz mūža mājām. Tieši otrādi, ar slimību var veiksmīgi sadzīvot gadu desmitiem! Bet, lai sasniegtu labus ārstēšanas rezultātus un dzīves kvalitāti, pacientam ne tikai jāsadarbojas ar ārstējošo ārstu, bet arī  jāveic virkne mājas mājasdarbu. Par prostatas vēža profilaksi, diagnosticēšanu un ārstēšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas urologs Kārlis Mičulis norāda, ka prostatas vēža sakarā svarīgākais ir laicīga diagnostika, ne profilakse.

"No prostatas vēža izvairīties ir grūti, bet var labi ārstēt, tā ir šī brīža medicīnas pārliecība. Galvenais laicīgi pamanīt," norāda Kārlis MIčulis.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas urologs Juris Jansons skaidro, ka prostatas specifisko antigēnu (PSA) vīriešiem pirmo reizi vajadzētu noteikt 40 gadu vecumā.

"Tas pasaka, vai ir paaugstināts risks saslimt ar prostatas vēzi, tas parāda, uz cik ilgu laiku var atlikt tālāko novērošanu," atzīst Juris Jansons.

Ārsti arī atzīst, ka vīriešiem savstarpēji jābūt atklātiem ģimenē, ko galvenais riska faktors, kas palielina risku saslimt ar prostatas vēzi, ir iedzimtība. Tie kuriem ģimenē tēvam, vectēvam bijis prostatas vēzis, pārbaudes būtu jāveic agrāk un arī biežāk. Ārsti rekomendē no 45 gadiem reizi gadā vai divos veikt pārbaudes, ja ir ģimenē konstatēta šī saslimšana.

Tāpat vīriešiem 50 gadu vecumā nepietiek tikai ar analīzēm, bet vajadzētu aiziet uz pārbaudi pie urologa izvērtēt analīžu rezultātus. Ja risksi ir zems, turpmāk var veikt pārbaudes pie ģimenes ārsta, pie urologa atgriežoties pēc dažiem gadiem.