Konflikti un dažādas nesaskaņas ir ikdienas dzīves sastāvdaļa. Kā pamanīt konfliktu, ja tas radies, kā izvēlēties atbilstošāko risināšanas taktiku un kā mazināt konfliktu risku nākotnē, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā iemaņas risināt konfliktus var palīdzēt profesionālajā darbībā un arī ikdienā, vērtē psiholoģe Santa Līce-Krūze un psihiatrs, psihoterapeits Andris Veselovskis.

"Teorētiski jebkura interešu, mērķu un viedokļu sadursme būtu skaidrojama kā konfliktsituācija. Bet praktiski ikdienā par konfliktsituācijām uzskatām tās, kuras jau eskalējušās, ieilgušas," skaidro Santa Līce-Krūze.

"Konfliktu risināšana būtu jāmācās visu dzīvi. Vienmēr cilvēkam ir sava vēlme un viedoklis un ir emocijas, dusmas un vēlme panākt savu. Ir jāmācās, kā ar to tikt galā. Tādu situāciju ir daudz," norāda Andris Veselovskis.

Diemžēl pandēmijas gada laikā sabiedrība ir kļuvusi neiecietīgāka

"Tas ir saprotams, jo cilvēki ir dzīvojuši ilgu laiku bailēs par savu veselību, par savu dzīvību, tuvinieku veselību. Nedrošība, neziņa par nākotni, ģimenes apstākļi sarežģīti ar mājmācību bērniem. Visi šie faktori ir tie, kas, iespējams, toleranci, iecietību, kas kādreiz bija pašsaprotamas konkrētam cilvēkam, ir mazinājušās," vērtē Santa Līce-Krūze.

"Ir sāpes, dusmas, cilvēki ātrāk reaģē un nespēj to robežu, kas bija iepriekš, noturēt. Viņi ir vieglāk aizkaitināmi, ir jutīgāki. Iespējams, strīdu ar bērnu mājās notolerē, jo saprot, ka ir vecāki un pieaugušie, bet tajā pašā laikā pusstundu vēlāk "Facebook" kādu komentāru atļaujas un nolaiž dusmas tur."

Psiholoģe norāda, ka tā ir viņas sajūta par to, kāpēc cilvēki arvien vairāk iesaistās konfliktsituācijās. Tas ir varbūt sadabīgs stresa nolaišanas paņēmiens, lai tas nenotiktu mājās un zināmā vidē, tad to atļaujas sociālajos medijos.

Sekas: ja cilvēks izpauž dusmas, pārstāstot situāciju citiem, bieži dusmas pazūd, bet jo aktīvāk izpauž, jo vairāk nostiprina savu pārliecību, kas ne vienmēr ir objektīva un ir diskutabla.

"Atkārtojumu skaitā ir nostiprinājis patiesību, kas nav pati pareizākā un to nemaz negribētu," norāda Santa Līce-Krūze.

Tapat viņa min, ka visur, kur ir konfliktsituācijas, ir iesaistīti citi un apzināti vai neapzināti mēs viņus varam sāpināt. Un  arī šie cilvēki reaģē, vai nu veidojot konfliktsituācijas, vai uzbrūkot citiem, vai uzbrūkot sev. Līdz ar to tiek ietekmēta visa sabiedrība. Pazūd pozitīvā sajūta, ka sabiedrība, kurā atrodies, ir atbalstoša. Rodas tieši pretēja sajūta.