Strauji tuvojas svētku laiks, kad ar savām pastkartītēm varam iepriecināt ikdienā nesatiktos radus un draugus. Taču, lai adresāts būtu patiesi emocionāli priecīgs, jāatceras pāris lietas. Apsveikums jānosūta laicīgi. Jāpadomā par vēlējumu un noformējumu, lai pašiem nerastos šaubas, ka citus gadus rakstījām to pašu. Tāpat der atcerēties pareizrakstības likumus. Un cik sirsnīgi un personīgi jums liekas apsveikumi sociālajos tīklos, e-pastos?

Kopā ar ekspertiem aplūkojam biežāk pieļautās kļūdas, lai vēlme sagādāt prieku svētkos saviem tuvajiem, nepārvērstos nepatīkamā pārpratumā. Rakstīt apsveikumus palīdz lingviste Dite Liepa, etiķetes eksperte Irma Kalniņa un  sociālo mediju eksperts Vilhelms Meisters.

Ja domājam par pareizrakstību, jāatceras, ka advente ir svētku gaidīšanas laiks, nevis svētki, vārds advente nav jāraksta ar lielo sākumburtu, taču nosaucot konkrētu adventi, piemēram, Pirmā advente, Otrā advente utt., pirmais vārds jāraksta ar lielo burtu.
Digitālajā vidē parādās interesanta tendence – apsveikums kā piedzīvojums, kā spēlīte.
Pieprasījums pēc svētku kartītēm ir audzis. Cilvēki vēlas redzēt ne tikai eglīti, ziemeļbriedi, bet arī kaut ko oriģinālu un neredzētu.

Bet svarīgākais par visu ir sveicieni no sirds!
Irma Kalniņa bilst, ka nevajag tik daudz saspringt par etiķeti vai protokolu, vienkārši no sirds rakstīt, pieņemt, ka esam cilvēki un cik tas ir skaisti un jauki saņemt kaut ko personīgi.
„Novēlu visiem domāt, ka Ziemassvētki ir mīlestības svētki," tā Irma Kalniņa.

„Svarīgākais ir saturs, nevis forma vai pareizrakstība. Noteikti vēlēt sirsnību, mīlestību un gaišumu šajā laikā," papildina Dite Liepa.
Vilhelms Meisters iesaka padomāt par personiskiem vēlējumiem, ne tik daudz kvantitāti.