Raidījumā mēģinām izpētīt, no kā tad īsti tiek gatavoti veikalos nopērkamie kečupi, salātu mērces, pesto, čatniji, … arī majonēzes. Sastāvdaļu, kas norādītas uz etiķetes, ir tik daudz, ka šķiet – saviem spēkiem to visu pagatavot nevar… Varbūt šāds iespaids ir mānīgs?  Varbūt labāk ņemt zaļumu saišķīšus, olas, krējumu, etiķi un citas izejvielas pašam, sarindot visu uz galda un maisīt uz nebēdu. Bet kāda ir alternatīva, ja nav laika šai salīdzinoši darbietilpīgai nodarbei, turklāt paša sajaukto mērcīti visticamāk nevarēs glabāt trīs vai vairāk mēnešus, kā to, kas burciņā un kurai ir pievienoti konservanti ilgākai uzglabāšanai. Spriežam par to, kā rīkoties, lai būtu gan garšīgi, gan ērti, gan veselīgi.

Studijā LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes docente Solvita Kampuse, uztura speciāliste Līva Naudiņa-Saliņa, veģetārās uztura skolas Vegus vadītāja Dita Lase. Pa tālruni sazināmies ar SIA Kronis ražošanas tehnoloģi Ivetu Volkovu un SIA Spilva ražošanas direktori Egitu Bērziņu un Pārtikas veterinārā dienesta Produktu uzraudzības daļas vadītāju Māri Eklonu.

Kopumā nevar pateikt, ka lietojot veikalā nopērkamās mērces, risks nepastāv. Nebūtu vēlams izvēlēties mērces, kam kā krāsviela pievienots tartazīns. Tā ir krāsviela, kas ne visai pozitīvi ietekmē bērna aktivitātes. Bērni kļūst hiperaktīvi.

Izmantojot mērcēs garšas pastiprinātājus, garša, kas jau ir pašā mērcē, kļūst intensīvāka. Cilvēkiem tas patīk.

Klausītājs iesaka mērces mērces gatavot pašam: īsts gaļas buljons, tomātu pasta, ķiploks, pipars, svaigs baziliks un mērcīte gatava!

Mūsu ražotāju piedāvājums ir dažāds, tikai tāpēc, ka mērce ir nonākusi veikala plauktā un ir burciņā, nenozīmē, ka tā ir viennozīmīgi slikta. Patērētājam pašam ir jāizvērtē, kas ir šajā produktā un cik tas maksā.

Dita Lase un Līva Naudiņa-Saliņa atzīst, ka biežāk mērces gatavo pašas. Tad var sabalabsēt dažādas garšas, kā vien vēlas. Tiesa, tās ir mērces, kas jāizlieto dienas vai divu laikā.