Latvijā šogad ir problēmas ar ūdens nodrošinājumu. Dažviet vasarāju sējumiem prognozē 90 % zudumus. Būs pat lauki, no kuriem nevāks ražu. Ūdens trūkums visā Latvijā jūtams, labāka situācija ir reģionos, kur pārziemojuši ziemāji - ziemas kvieši un rapši, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Arnis Burmistris.

Jādomā par apdrošināšanas sistēmām lauksaimniecībā, tāpat jādomā par apūdeņošanas sistēmām un laistīšanu.

Šobrīd apdrošināšanu pret sausumu Latvijā nevar veikt. Ir sāktas sarunas par šādu iespēju. Jārēķinās, ka visi šie pasākumi prasa gan papildus finanšu resursus, gan pašu lauksaimnieku vēlmi kaut ko mainīt, atzīst raidījuma viesi.

Sausums lauksaimniecībā ir pasludināts par valsts mēroga katastrofu, tāpēc raidījums Kā labāk dzīvot skaidro, kā tieši sausums ietekmē lauksaimniekus un kā tas atsauksies uz ražu. Pētām arī to, kādi ir lauksaimniekiem pieejamie ūdens resursi, un stāstām arī par dažādām laistīšanas sistēmām un ūdens daudzumu akās. Raidījuma viesi: Zemnieku saimniecības "Vilciņi-1" saimnieks un Zemnieku saeimas valdes loceklis Arnis Burmistris un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un ūdenssaimniecības katedras profesors Ainis Lagzdiņš. Pa tālruni sazināmies ar zemnieku saimniecības "Tiečas" saimnieku Aldi Stepanoviču, kurš audzē dārzeņus.

Sausums skar visas saimniecība, neapskaužamā situācijā ir dārzeņu audzētāji, arī lopkopjiem trūkst barības, augļi augļu dārzos ir daudz, bet mazi. Neapskaužamā situācija ir arī piemājas saimniecības un mazdārziņu īpašnieki.

Latvijā parasti ir nokrišņu pārpalikums un meliorācijas sistēmas ierīko, lai novadītu lieko ūdeni, bet ar meliorāciju vajadzētu saprast ne tikai liekā ūdens novadīšanu, bet arī pievadīšanu nepieciešamības gadījumā. Diemžēl vecās meliorācijas sistēmas vairs nefunkcionē, tās ir nolietojušās vai izdemolētas.