Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Diemžēl ar neiešanu pie ārsta grēko ne tikai vīrieši, bet arī sievietes. Iemesli kāpēc tā notiek, - lērums: ieaudzināta kautrība vai vieglprātīga vienaldzība, mātes un draudzenes neveiksmīgā pieredze vai pārliecība par savu taisnību, vēlme saņemt vislabāko pakalpojumu vai līdzekļu trūkums, nezināšana, kūtrība vai nepatiesas informācijas radīta neizpratne. Kā tikt pāri pašu radītajiem aizspriedumiem un tomēr doties pie ārsta kaut vai tajos gadījumos, kad saņemts oficiāls aicinājums uz pārbaudi?

Raidījumā Kā labāk dzīvot psihoterapeite profesore Gunta Ancāne un Veselības centru asociācijas ginekoloģijas dienesta vadītāja Karlīna Elksne vērtē, ka aicinājums veikt attiecīgā vecumposmā veselības pārbaudes vai skrīningu ir formālas, pat atgrūdošas.

"Vēstules ir uzrakstītas pavirši, pat atgrūdoši, tas nav tikai sausi un birokrātiski, tas ir arī drusku atgrūdoši," uzskata Gunta Ancāne.

"Viņas ir ļoti formālas. Tur ir minēts vārds, dzemdes kakla vēža skrīnings. Precīzi nenocitēšu, bet ideja ir tāda, ka nav pat īsti izskaidrots, kas šis ir par izmeklējumu, kāpēc tas būtu jāveic. Pietrūkst sapratnes momenta. Tā, lai būtu uzrakstīts, lai sieviete saprastu, cik tas ir svarīgi un kāpēc viņai jāiet," norāda Karlīna Elksne.

"Par to, ka šī vēstule neuzrunā, manuprāt, liecina fakts, ka vismaz manā praksē lielākā daļā sieviešu, kurām veicu šo onkocitoloģisko skrīninga izmeklēšanu, nav atnākušas pašas ar savu vēstuli,

bet mums ir dati par to, ka jums ir onkocitoloģiskā skrīninga vēža vēstule kaut kur. Vismaz 50%, ja ne pat lielākā daļa, ir tās, kuras mēs paši, ārsti vai vecmātes, uzrunājam un sakām: jums ir šāda iespēja neizmantota, vai jūs nevēlaties to izmantot pie viena, ja esat atnākusi," turpina Karlīna Elksne,.

"Tajā vēstulē trūkst cieņas pret to cilvēku, kam vēstule rakstīta. Atverot to vēstuli, tu nejūties kā cienījams savas valsts pilsonis. Tas ir kaut kā nomests, kaut kas uzrakstīts, nevar īsti saprast, kas ir uzrakstīts, kaut kas par onkoloģiju.

Nezinu, vai uzreiz ir bailes, bet ir tāda nepatika. Pirmā nepatika ir par to, ka tā nevajadzētu cilvēkiem rakstīt. Pieņemu, ka jūtamies līdzīgi, kad saņemam e-pastus, piemēram, bez uzrunas un paraksta," piebilst Gunta Ancāne.

Latvijas Onkologu asociācijas prezidents, profesors Jānis Eglītis uzskata, ka nav viennozīmīgas atbildes uz jautājumu, kāpēc cilvēki nedodas pie ārsta. Pirms dažiem gadiem vairākās Austrumeiropas valstīs veikts pētījums rāda, cilvēki pie ārsta nevēršas galvenokārt trīs iemeslu dēļ:

  • jo netic, ka konkrētā slimība varētu būt,
  • netic iespējām to izārstēt,
  • cer, ka slimība nekad neskars.

Šie dati korelē ar cilvēku izglītības līmeni: jo vairāk mācījies, jo atbildīgāks par savu veselību, kā arī korelē ar to, vai cilvēks dzīvo lielpilsētā vai laukos.

Jānis Eglītis min, ka Latvija šajā ziņā nav unikāla, problēmas līdzīgas vairākas valstīs.