Sakarā ar dabas resursu nodokļa likmes pieaugumu, šogad mainījusies maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Pieaugums ir būtisks, bet daudzi iedzīvotāji joprojām nav izmantojuši visas iespējas rēķina samazinājumam. Par iespējām maksāt mazāk par atkritumu apsaimniekošanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot.

„Normāli var atšķirot pusi no atkritumiem, ko rādām – plastmasas, papīra, kartona iepakojumu, stiklu un bioloģiskos atkritumus,” norāda „CleanR” valdes loceklis Guntars Levics. „Paskatoties konteineros, pusi ir iespējams šķirot, attiecīgi samazinās izmaksas, jo dalīto atkritumu izvešana – iepakojums un stikls ir bez maksas, bioloģisko atkritumu izvešana ir lētāka. Šādi uzsākot šķirot, ietaupījumus var sasniegt 30-35% pie šodienas tarifiem.”

Diemžēl arī bioloģisko atkritumu izvešana šogad kļuvusi dārgāka.

„Eco Baltija Vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts bilst, ka atkritumu apsaimniekotāji cer, ka Saeima noteiks bioloģiskajiem atkritumiem fiksētu cenu attiecībā pret sadzīvēs atkritumiem, lai cilvēkiem būtu interese šķirot. Lai būtu finansiālais burkāns. Šobrīd finansiālais burkāns ir zudis ar tarifu izmaiņām.

Paši iedzīvotāji veidot kompostu nedrīkst, norāda Rīgas domes deputāte, Mājokļu un vides komitejas atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja, „ZERO Waste Latvia” pārstāve Mairita Lūse.

„Ir daudzdzīvokļu mājas, kas veido kompostu, bet šobrīd tas ir Ministru Kabineta noteikumu robežas," atzīst Mairita Lūse. „Kompostu var veidot no virtuves atkritumiem tikai privātmāja savas mājsaimniecības ietvaros. Ja tas ir bērnudārzs, daudzdzīvokļu māja vai pat divi kaimiņi, teorētiski būtu jāveido kompostēšanas laukums ar stingrākām prasībām.”

Šogad vieglāka būs lapu un dārza atkritumu kompostēšana Rīgā. To var darīt, vienkārši veidojot iežogojumu, cerams, ka daudzdzīvokļu mājas to izmantos.

Runājot par plastmasas atkritumu šķirošanu, abi atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu pārstāvji norāda, ja ir iepakojums, kas nav vienreiz lietojamais, var mest šķiroto atkritumu konteinerā, galvenais, lai tukšs un tīrs. Tālāk jau darbinieki sašķiro trīs daļas – pārstrādei, sadedzināšanai vai uz atkritumu poligonu.

Jānis Aizbalts min trīs atbildības, kas nodalāmas: ja tas ir iepakojums un nav vienreiz lietojamais, drīkst mest šķirojamā konteinerā. Cilvēka atbildība ir beigusies. Tālāk ir apsaimniekotāja atbildība. Trešā – valsts atbildība.

„Valsts atbildība ir tāda, lai iepakojums, kas nonāk iedzīvotāju rokās, tomēr ir pārstrādājams. Pieregulēt likumdošanu. Mēs strīdamies starp iedzīvotājiem un operatoriem, bet strādājam ar to, kas rodas. Aizmirstam, ka jāregulē, kas rodas, lai nav tik daudz nepārstrādājama iepakojuma,” norāda Jānis Aizbalts.