Iespaidu uz mūsu miega kvalitāti atstāj desmitiem, varbūt pat simtiem dažādu iemeslu. Šobrīd aktuālākie ir Covid-19 pandēmija un pāreja no vasaras uz ziemas laiku. Kā palīdzēt organismam tikt galā ar ārējiem kairinājumiem un vai miega zāles te palīdzēs, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Ārste psihiatre Natālija Bērziņa, kura specializējusies bezmiega ārstēšanā, skaidro, ka pētījumi rāda, ka vasaras un ziemas laika maiņa var ietekmēt cilvēku psihoemocionālo stāvokli. Pāreja uz vasaras laiku saistīta arī ar lielāku autoavāriju skaitu 3-5 dienas pēc pulksteņa pagriešanas.

"Literatūrā vairāk pētījumi, kas norāda uz mīnusiem, kas saistīti ar pāreju tieši uz vasaras laiku. Mīnusi – laupām miegu, darbojamies pretēji bioloģiskam pulkstenim, jo ir tumšāks laiks no rīta un gaišāks - vakarā. Traucēta melatonīna izstrāde, var iedzīvoties miega traucējumos, tajā skaitā bezmiegā," norāda Natālija Bērziņa. "Ir arī savi plusi – cilvēki ir fiziski aktīvāki."

Sezonālās garastāvokļa svārstības var būt saistītas arī ar pāreju uz ziemas laiku, kādam var būt arī sezonāla depresija.

"Esam pusgadu dzīvojuši pēc viena režīma, mums atkal ir jāmaina režīms, tas ietekmēs miegu. Miegs ir ārkārtīgi trausla struktūra, runājot par šādām pārmaiņām. Kādas 5-7 dienas būs grūtāk ar miegu, iespējams, būs grūtāk aizmigt vai pamosties laika maiņa dēļ. Tas ietekmēs dienas funkcionalitāti," atzīst Natālija Bērziņa.

"Cilvēkiem, kas pēc dabas ir jutīgāki miega traucējumu attīstībai, var rasties akūtākas problēmas – akūtāks bezmiegs."

Arī pandēmijas sakarā ietekmētais un mainītais ikdienas režīms var ietekmēt miega kvalitāti. Pāmaiņas rada stresu, trauksmainību, tas var radīt adaptācijas traucējumus.

"Mainās režīms, vai nu darbs notiek attālināti, diemžēl kāds tiek atlaists. Tas rada gan emocionālās grūtības, gan ietekmē režīmu," vērtē Natālija Bērziņa. "Ja strādājam attālināti, cilvēki domā, ka var piecelties vēlāk, sākas režīma pārkāpumi, kas bijuši stabili kādu laiks pirms tam. Kā arī sociālie kontakti būs mazāk. Tas rada dzīvē nelielu haosu.

Parastie stimuli, kas veidoja dienas gaitu, kļūst blāvāki, cilvēks sāk neievērot režīmu. Pa starpai paguļot dienas laikā, ja ļoti gribas. Tie visi ir priekšnoteikumi, lai attīstītos miega traucējumi.

Guļot dienas laikā, vai pārkāpjot režīmu un atļaujot sev pagulēt ilgāk no rīta,  mēs laupām sev miega spiedienu. Kad pamostamies, sākam krāt miegu līdz vakaram, ja pamostamies vēlāk, vai dienā paguļam, miega spiediens nekrājas. (..)  Tas ir apburtais loks. Tā tas turpinās, ka cilvēks ar savu uzvedību transformē uz akūtu bezmiegu par hronisku. Tas var novest pie zāļu nepamatotas lietošanas."

Farmaceite Monta Zimerte norāda, ka miega zāles daudz lieto Latvijā. Statistikas par to nav, bet pašas novērojumi ikdienā aptiekā liecina, ka uz rudens pusi, kā arī pandēmijas laikā miega zāļu lietošana tomēr pieaug. Sezonalitāti un šādi notikumi kā mājsēde ietekmē miega zāļu lietošanu.