Raidījumā Kā labāk dzīvot turpinām sarunu par smēķēšanas kaitīgumu. Novembrī jau diskutējām par to, ka smēķēt atmest nekad nav par vēlu. Tā kā pēc šī raidījuma saņēmām vairākas iebildes par to, ka, nepārdomāti atmetot smēķēšanu, var rasties citi veselības traucējumi, šoreiz vairāk uzmanības pievēršam jautājumam, kā pareizi atmest šo kaitīgo ieradumu un vai tiesa, ka varam iedzīvoties cita veida veselības problēmās, ja dara to nepareizi. Studijā pulmonoloģe Ineta Grisle un pulmonologs Viesturs Šiliņš.

Liela nozīme saistībā ar smēķēšanas atmešanu ir tam, kad un kāpēc cilvēks sācis smēķēt. Ir cilvēki, kam tas ir rituāls un viņš to uzskata par absolūti nepieciešamu dzīves sastāvdaļu. Šo cilvēku mēģināt atrunāt laikā, kad pats vēl nejūt, ka smēķēšana traucē fiziskajām spējām, ir grūti. Ja konstatē, ka cilvēks sācis smēķēt kādu problēmu dēļ, var runāt par to, vai problēmas ir atrisinātas un vai ar to var atrisināt un virzīt cilvēka domāšanu veselībai nekaitīgākā virzienā, par smēķēšanas atmešanu bilst Viesturs Šiliņš.

Ineta Grīsle atklāj: jo cilvēks ātrāk no rīta pēc piecelšanās sāk smēķēt, jo viņš vairāk ir atkarīgs.

Latvijā ir labi izstrādāta likumdošana un aizliegumi attiecībā uz smēķēšanu, vērtē Šiliņš. Viņš atklāj, ka vairākās vecajās Eiropas valstīs ir nepatīkami, ka sabiedriskā vietā tev tieši blakus kāds smēķē. Par klausītāja rosinājumu, ka bērniem vajadzētu ar likumu aizliegt smēķēt, Šiliņš bilst, ka aizliegšana grūti realizējama, bet vajadzīga.