"Cilvēks ir tik jauns, cik jauna viņa dvēsele. Pases dati nav tik objektīvi, kā pašsajūta. Kā funkcionē dzīve privātā jomā, sabiedriskā un sociālā jomā, no tā atkarīgs viņa jaunums vai vecums,"raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē psihiatre Ērika Krumpāne. "Ir jauni cilvēki, kas ir pasīvi, ir gados veci cilvēki, kas joprojām ir aktīvi. Drīzāk jautājums par dzīves kvalitāti, ne bioloģiskiem vai funkcionāliem kritērijiem."

Jau pēc 15 gadiem attīstītajās valstīs vairāk nekā 30% iedzīvotāju būs vismaz 65 gadus veci… Vai tas nozīmē – arī slimi un nevarīgi? Raidījumā Kā labāk dzīvot runājam, vai un kā iespējams novecot skaisti un varbūt pat – veselīgi.

Sociālā aktivitāte ir viens no rādītājiem, kas raksturo cilvēka jaunību vai vecumu, atzīst psihoterapeite Benita Griškeviča.

"Dzīves kvalitātē ir atkarīga no tā, kā cilvēks sevi realizē. Cilvēku dzīvot ilgāk motivē tas, vai viņš ir vajadzīgs, vai noderīgs citiem," norāda Krumpāne.

Alcheimera slimība ir viena no deģeneratīvām slimībām, bet šo procesu var bremzēt ar savu dzīves veidu. Atsaucoties uz psihologu Ēriku Eriksonu, Griškeviča norāda, ka vecums ir krīze, kas vienkārši ir jāpārvar.

Abas raidījuma viešņas atzīst, ka novecošanos var aizkavēt nemitīgi attīstoties un aktīvi darbojoties. Vienkāršie un parastie paņēmieni ir krustvārdu mīklu risināšana, grāmatu lasīšana, var arī sākt apgūt kādu svešvalodu. Jā, mācību temps būs lēnāks, tāpēc mācoties jāņem vērā vecuma īpatnības.

Tāpat arī jaunajai paaudzei - bērniem, mazbērniem, ir jācenšas pieņemt un sadzīvot ar veco cilvēku un īpatnībām, kas var parādīties vecumā, piemēram, stūrgalvību.