"Ja cilvēks nevēlas, jūs viņu varat aplīmēt ar lapiņām ar informāciju, diez vai viņš arī tad izlasīs," norāda psihoterapeite Gunta Andžāne, atbildot uz jautājumu, kā informēt auditoriju, kas neizmanto latviešu medijus.

Andžāne arī skaidro, kā viltus ziņas tik veiksmīgi atrod savu auditoriju.

"Tas ir tīri psiholoģisks aizsardzības mehānisms, ja es saņemu kairinātāju jebkādā veidā - klausos, dzirdu, redzu vai piedzīvoju, tas pārdzīvojums būs tik emocionāli satricinošs, ka iestājās aizsargmehānisms noliegums un pēc tam nāk idealizācija un fantāzija, un tāda tirgošanās. Tā ir viena no fāzēm pie zaudējuma. Ja ir liels šoks un lielas bailes, tad psihe pati nostrādā ar aizsardzības mehānismu noliegumu. Līdz ar to tas, kas notiek, nē, īstenībā tā nenotiek.

Tās ir katra viena bailes un ja tādi daudzi sazinās savā starpā, rodas meli un sazvērestības teorija.

Otrs aspekts - katram ir sava pieredze par informācijas saņemšanu un tās patiesumu vispār. Jo biežāk cilvēks dzīvē saskāries, ka tiek mānīts, protams, tā ticība un neticība proporcionāli mainās," norāda Andžāne.

Andžāne arī atzīst, ka esot mājās šādā ārkārtas situācijā drīkst aprunāties ar augu.

"Drīkst, noteikti drīkst, var aprunāties gan ar augu, gan mīļo lācīti, gan ar spilvenu (..) Tas tik apliecina to, ka esam sociālas būtnes un mums nepieciešama komunikācija.

Ja mēs dziļāk paskatāmies kontekstā ar apzinātības teoriju, ka visi augi un viss, kas ap mums, ir dzīvs, tad droši var sarunāties. Ja nu pēkšņi atbild, tad gan ir krīzes telefons vai tuvākais psihiatrs. Un ilgstoši atbild, ja vienu reizi piemiedz ar aci tas pat ir jautri," komentē Andžāne.