Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


“Spriedzes situācijā cilvēkiem ir grūti sevi noturēt robežas, ka es pieņemšu tikai kritiski izvērtētu informāciju. Šis laikmets mums piedāvā ārkārtīgi strauju informācijas apriti un, iespējams, tas ir viens no trauksmes uzturētājiem,” analizē kognitīvi biheiviorālās terapijas psihoterapeite sociālpsiholoģisko treniņu vadītāja mūsu kolēģe Kristiāna Lapiņa.

“Mūsdienu situācija būtiski ietekmē uztveres spējas. Informācijas ir daudz un tā mūs sasniedz tūlīt. Gan sociālo tīklu izmantošana, gan televīzija, radio un citi mediji cītīgi strādā, lai nodrošinātu ar informāciju.

Tajā pašā laikā informācijas aprites temps ir tāds, kas paaugstina trauksmes līmeni. Ir grūti orientēties spriedzes situācijā uz labām ziņām, uz nākotnē labas izredzes sološām ziņām,” turpina Lapiņa.

Savukārt Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors, endokrinologs Valdis Pīrāgs norāda, ka informācija var reizēm traucēt, bet jāapzinās, ka tā ir liela iespēja.

Ar “informācijas uzliesmojumu” var palīdzēt apkarot epidēmiju. Šobrīd ir mobilizēta sabiedrība.

"Nav pareizi slēpt objektīvos datus par saslimušo personu. Tas var palīdzēt sabiedrībai saprast. Man liekas, ka Latvijā nav naids pret tiem, kas saslimuši. No daudziem gadījumiem redzams, ka ir spēja lokāli mobilizēties kopienas ietvaros un neapzinīgos, kas neapšaubāmi ir, piespiest solidarizēties un ievērot noteikumus," analizē Valdis Pīrāgs.

Kristiāna Lapiņa norāda, ka cilvēki, redzot cits cita reakciju, var arī “inficēties” ar attieksmi. Viņa iesaka “atnākt atpakaļ pie sevis”.

“Svarīgākais, ko iegūstam šajā situācija, ja domājam par sevi un līdzcilvēkiem un mēģinām neraizēties par tukšo Rīgas centru un iet uz veikalu stundās, kad varētu būt mazāk cilvēku, tas mums dod vienu lielisku lietu – tas mums dos laiku, laiks ir izšķirošs, varam uzzināt vairāk. Laiks ir izšķirošs mediķiem, pētniekiem, arī cilvēkiem, kuri var saslimt un kuri jau ir sasirguši. Mēs iegūstam zināšanas un vairāk informācijas. Tas ir ļoti svarīgi,” atzīst Kristiāna Lapiņa.

Iekšēja miera saglabāšanai viņa iesaka atgriezties pie maziem rituāliem, sevis lutināšanas un mīlēšanas. Var uzmundrināt ar rīta kafijas rituālu, noteikti censties izprast ziņas.

Runājot par bažām, ko daudziem raisa ekonomiskie aspekti, Kristiāna Lapiņa aicina censties skaidrot situāciju gan pie darba devēja, gan institūcijās, kas var palīdzēt, censties precizēt izredzes, kas varētu notikt nākotnē.

“Savā ziņā stresa situācijas dod cilvēkiem arī vairāk drosmes un viņi kļūst uzstājīgāki. Vislabāk palīdz mazināt spriedzi, ka nevis paši cenšamies savās bažās tikt galā ar situāciju, bet uzdodam jautājumu konkrētam cilvēkam, kurš vismaz daļēji uz to varētu atbildēt," norāda Kristiāna Lapiņa.

Valdis Pīrāgs aicina nevairīties no sociāliem kontaktiem, bet ievērot noteikto distanci, kā arī pārkārtot higiēnas paradumus.