Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Kopš izgudrotas vakcīnas, daudzu infekcijas slimību izplatība ir gājusi mazumā. Tomēr ir ne mazums vakcinācijas pretinieku. Kā darbojas vakcīnas un kā pasargāt sevi ne tikai no Covid-19, bet arī no nākamās sezonas gripas, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Raina Nikiforova atzīst, ka vakcinācija ir labākais veids, kā cīnīties ar infekcijām. Arī jaunā infekcija ir liels izaicinājums, bet tāpat arī gripas profilaksei vakcinācija ir labākais risinājums un svarīgs pasākums. Ar vakcināciju svarīgi ir pasargāt riska grupas. Tā var pasargāt no nepatīkama iznākuma.

Speciāliste atgādina, ka gripas vakcīna jāatkārto katru sezonu, vislabāk to darīt rudenī.

Infektoloģe, hepatoloģe Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Latvijas infektoloģijas centra 4.nodaļas vadītāja, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Ieva Tolmane norāda, ka nedrīkst vakcinēties pret gripu tikai tie, kam ir izteikti alerģiska reakcija. Nevajadzētu vakcinēties, ja ir slims, ja ir paaugstināta temperatūra vai kāda cita akūta slimība.

Runājot par Covid-19 vakcīnu, ārste norāda, ka pētījumi liecina, ka antivielas saglabājas vismaz astoņus mēnešus.

“Tā kā pētījumi turpinās, arvien būs jauna informācija, vai būs vajadzīga revakcinācija un cik ātri tā būs vajadzīga. Vakcinācija noteikti nodrošina ilgāku aizsardzību,” atzīst Ieva Tolmane.

Kāds klausītājs izsaka izbrīnu, kāpēc ārsti neiesaka skalot kaklu un degunu ar ūdeņraža pārskābi, kuru atšķaida ar ūdeni un iešļircina nāsīs un kaklā. Klausītājs uzskata, ka tā ir aktīvā aizsardzība pret Covid-19.

Ieva Tolmane skaidro, ka ir specifiskā profilakse un nespecifiskā  profilakse. Specifiskā iedalās vēl aktīvā un pasīvā, un aktīvā ir tieši vakcinācija, kad organisms aktīvi pats izstrādā antivielās.

"Zvanītāja minēto varētu pieskaitīt pie nespecifiskās profilakses, kas ir dažādi līdzekļi, ieskaitot roku mazgāšanu, nekontaktēšanās, dažādas omīšu metodes, ķiploki utt," norāda Ieva Tolmane. "Jāatzīst, ka ar ūdeņraža pārskābi skalošana vismaz medicīniski nav pierādīta. Deguna skalošanu ar dažādiem sālsūdeņiem uzskata par labu metodi, tā mitrina deguna gļotādas, bet ūdeņraža pārskābe var kādreiz arī apdedzināt gļotādu, ja to izmanto nepareizi, tāpēc ar to jābūt uzmanīgam. 

Mēs tradicionālie medicīnas ārsti balstāmies uz pierādījumiem un pētījumiem, un pētījumi nerāda datus, ka skalojot degunu ar šādu līdzekli, kā minēja kungs, ir iespējams izvairīties no Covid infekcijas. Tas būtu ideāli - visi skalotu degunus un neviens neslimotu.

Šādu pierādījumu nav, galvenā nespecifiskā profilakse ir nekontaktēties, ievērot šo divu metru distanci, kur nevar ievērot, lietot maskas, protams, roku mazgāšana un personīgā higiēna."