“Šī brīža krīze sastāv no trīs daļām – vīrusa ietekme, ekonomiskā krīzes un milzīgas bailes,” raidījumā Kā labāk dzīvot analizē psihiatrs, psihoterapeits Andris Veselovskis. “Šai krīzei raksturīgas milzīgas bailes, baiļu eskalācija un trūkst menedžmenta, kā ar šīm bailēm tikt galā, kā tās savākt. Līdz ar to daudzi to atcerēsies kā briesmīgu laiku. "Facebook" mēs to redzam, dažādi komentāri, bailīgi un dusmīgi."

Neofobija ir apzīmējums pārmērīgām un nepamatotām bailēm no visa jaunā, un tās pamatā ir trauksme, kuras patiesos cēloņus cilvēki reizēm neapzinās. Raidījumā Kā labāk dzīvot mēģināsim izpētīt, kādas fobijas ir papildinājušas jau zināmo fobiju sarakstu un kā tās ietekmē dzīves kvalitāti.

"Baiļu funkcija ir brīdināt, ka te ir bīstami. Bet patreizējā situācijā, ja skatāmies daudzreiz dienā ziņas, tad informācija, ka ir briesmīgais vīruss, nonāk daudzas reizes, tās trauksmes vielas ir par daudz. Līdz ar to cilvēks kļūst vai nu pārpludināts ar bailēm, vai viņš visu noliedz. Viņa rīcība kļūst situācijai neatbilstoša," skaidro Andris Veselovskis.

"Mūsu valstī cilvēki nezina, ka ar bailēm var kaut ko darīt, ar stresu var kaut ko darīt, var mācīties to pārvaldīt. Varbūt dusmīgi izlādējas kādā sociāla portālā, bet tas nepalīdz, tā emocija turpina mocīt un graut. Labā situācijā bailes brīdina, un mēs reaģējam, ja mēs viņas nesaprotam, nezinām, kā reaģēt, viņas eskalējas un grauj pašu cilvēku.

Pieaugot, tās cilvēku pašu biedē, un viņš var baiļu dēļ var nonākt līdz panikas lēkmei vai sāk slimot. Bailes “sit ārā korķus”," turpina Andris Veselovskis.

Speciālists atzīst, ka pieņemt jauno ir jāmācās, baidīties no jaunā ir bioloģiska reakcija, tāpēc laikā, kad nav krīzes, cilvēkiem būtu jātrenējas, ka tā kaut kad būs. Ja cilvēks visu laiku baidās un netrenējas, bailes var kļūt paralizējošas. To svarīgi saprast un trenēties ar to tikt galā.

Kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Agnese Orupe skaidro, kas var palīdzēt pārvarēt bailes.