Fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas mūsu fiziskās un mentālās veselības stiprināšanai. Visvieglākais un visdrošākais veids, kā uzturēt sevi formā, ir ārā aktivitātes. Bet kādas tieši aktivitātes ir vēlamas laikā, kad termometra stabiņš var noslīdēt zem nulles atzīmes, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors Rūdolfs Cešeiko, Latvijas tautas sporta asociācijas valdes locekle un ģenerālsekretāre Gaļina Gorbatenkova un ziemas peldēšanas kluba "Raganas roņi" valdes locekle Kristīne Rāte.

Aicinot kustēties un sportot svaigā gaisā, raidījuma viesi atzīst, ka svarīgākais ir iesildīties, jeb kā norāda Rūdolfs Cešeiko, no mierīgāka stāvokļa pāriet uz lielāku aktivitāti, sagatavot muskuļus un locītavas intensīvākai sportošanai.

"Iesildīšanās laikā vēlams, kas ir 5 -10 minūtes. Asinsrites iekustināšanai, ķermeņa temperatūras paaugstināšanai," atzīst Rūdolfs Cešeiko.  "Iesildoties, svarīgākais paaugstināt ķermeņa temperatūru, ko vislabāk var izdarīt staigājos un skrienot, vai ar dažiem pietupieniem. To var izmērīt ar sajūtām, paliek siltāk, ir labāka sajūta. Patīkama siltuma sajūta, līdz sviedriem nevajadzētu tikt."

Rūdolfs Cešeiko arī atklāj formulu, kā ikviens var aprēķināt maksimālo pulsu. Viņš neiesaka ar viedpulksteņiem neiesaka sekot līdzi pulsam, labāk izmantot pulsometru.

Formula ikvienam aprēķināt maksimālo pulsu: 211 – (0,64 x vecums gados).

Gaļina Gorbatenkova iesaka iesildoties izmantot 35-40% maksimālās slodzes.

“Mēs strādājam 35-40% procenti no maksimālā, neelšam, bet mierīgi elpojam, un pat vēl varam apspriest, kas notiek valstī," bilst Gaļina Gorbatenkova.

Arī Kristīne Rāte arī norāda, ka svarīgi iesildīties, bet ne pārkarst un sasvīst. Ziemas peldētāji ar pulsa mērīšanu nenodarbojas. Ja jūtas labi, iesildās un iet peldēt.

Runājot par nākamo posmu sportošanā, Rūdolfs Cešeiko norāda, ka vajadzētu mērķēt uz to, kā paaugstināt intensitāti un iegūt lielāku impulsu kardiovaskulārai sistēmai un elpošanas sistēmai.

“Jasoļo ātrāk, vai jāsoļo kalniņā, vai jāskrien ātrāk, bet vienmērīgākā augtākā tempā. Apmēram četras minūtes, un ceturtās minūtes beigās vajadzētu nelielai aizelšanās sajūtai, bet ne diskomfortam. Nerauj nekādus krampjus, ir grūti, bet ne ļoti grūti. Jābūt sajūtai, ka pietiek spēka izturēt vēl piekto minūti šādā tempā, bet to neveic,” skaidro Rūdolfs Cešeiko. “Četras minūtes ir ilgs laiks! No fizioloģijas viedokļa tas ir optimālais laiks, kad pulsu paaugstina.”