Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

1. oktobrī pasaulē atzīmē Starptautisko senioru dienu. Šogad īpaši izcelta senioru sabiedriskā dzīve, saikne un saziņa ar līdzcilvēkiem. Kā nepalikt vienam un kāpēc vecumdienas ir īstais laiks, lai meklētu jaunas draudzības un atgūtu vecās?

Kāpēc senioriem sabiedriskā dzīve ir tik svarīga, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Kristīne Šneidere, pārtikas bankas vadītāja Agita Kraukle, brīvprātīgā darba entuziasts Kristaps Kuzņecovs un Rīgas Stradiņa universitātes profesors, gerontologs Jānis Zaļkalns.

Ierakstā stāsts par seniorie Alojā. Biedrībā "Alojas senori" jau 14 gadus darbojas velotūristu grupa. Šobrīd tajā ir 17 seniori, kas sezonas laikā - no maija līdz oktobrim - katru otrdienu dodas tuvākos un tālākos izbraukumos. Seniori uzrakstījuši projektu Teterevu fondam un par piešķirto naudu iegādājušies velosipēdus.

Kristīne Šneidere norāda, ka viņas pētītais liecina, ka paradās saistība nevis starp to, cik daudz cilvēkam ir draugu, cik liels sociālo tīklu milzīgu apjoms, bet tieši cik kvalitatīvas ir šīs attiecības.

"Nav nozīme, ka tev ir 50 - 60 vai 70 draugu vai 250 "Facebook" draugu, nozīme ir tam, cik bieži ar viņiem tiecies, cik ļoti vēlies ar viņiem tikties un cik svarīgas ir šīs attiecības. Līdz ar to burziņi varbūt nē, bet regulāra kafijošana ar labāko draudzeni varētu būt laba arī smadzeņu veselībai," atzīst Kristīne Šneidere.

Raidījuma viesi atzīst, ka kopā sanākšanas ir vērtīgas, bet ir arī seniori, kuri jūtas nomākti un drūmi. Agita Kraukle bilst, ka pamatā drūmo skatu uz dzīvi rada veselības problēmas, ka viņiem ir nepieciešama aprūpe.

Kristaps Kuzņecovs dalās pieredzē, ka braucis uz sociālās aprūpes centru mācīt senioriem pīt grozus, sākumā cilvēki bijuši skeptiski, bet tikko iesaistījušies, atdzīvojušies.

"Ir būtiski nepieļaut, ka seniori "iesēžas", jebkāda kopā sanākšana ir būtiska un vērtīga," atzīst Kristaps Kuzņecovs.

Kristīne Šneidere arī norāda, ka cilvēki pēc ilgiem darba gadiem, aizejot pensijā, sāk izolēties, grib atpūsties no intensīvās saziņas. Tas arī ir vēlams, bet ja apsēžas uz dīvāna pie televizora, ātri notiek kognitīvā lejupslīde, tāpēc cilvēki ir jāiekustina, nevar ļaut apsēsties, iekārtoties spilvenos, ir jāmeklē veidi, kā mudināt celties un doties uz pasākumiem vai kādām mācībām.

Agita Kraukle atzīst, ka "cilvēkus ir jāvelk ārā no mājas, tas nav viegli, cilvēkiem ir liela pretestība sākumā - es negribu, man nav ko vilkt, man sāp kājas, bet tad, kad esi noķēris to stīgu un viņš iznāk no mājas ārā, tad ir cits cilvēks. Viņš atveras, viņš grib vēl, sievietēm ir ielikti ilgviļņi, kungiem - nopulētas uzvalka kurpes, viss notiek. Dancosim, mugura vairs nesāp, cilvēki smejas un atdzīvojas. Ir svarīga komunikācija."

Kristaps Kuzņecovs piekrīt, ka iekustināšana ir būtiska.

"Kad esam senioru iekustinājuši, aizveduši līdz kādai aktivitātei vai pasākumam, tad šis vēl nav beidzies, viņi jau gaida nākamo, kaut vēl pirms pāris stundām bijuši visnotaļ noraidoši," atzīst Kristaps Kuzņecovs.