Darbā mēs pavadām ļoti daudz laika. Izrādās, ka viens no nopietnākajiem stresa izraisītājiem ir pārslodze darbā un attiecību sarežģījumi ar kolēģiem. Kā uzlabot darba vidi un kā pasargāt sevi no dažāda veida kaitējuma, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš un Rīgas Tehniskās universitātes Personāla nodaļas vadītāja Zane Rostoka.

Vai Latvijā būtu iespējams realizēt Somijā iecerēto - darba nedēļu saīsināt no piecām līdz četrām dienām un strādāt septiņas stundas dienā, raidījuma viesi norāda, šādas ieceres īstenošanai ir vajadzīgas prasmes strādāt efektīvāk un šādi strādāt jāmācās ne tikai darba ņēmējiem, bet arī darba devējiem.

Ir arvien vairāk darba devēji, kas to ievieš. Daļa darba devēju vasaras periodā saīsina darba laiku, ko strādā piektdienā, bet pārējās dienās strādā ilgāk. Tāpat vairāki darba devēji ļauj saviem darbiniekiem strādāt 9-10 stundas garu darba dienu, lai būtu vēl viena brīvdiena. Ir vairāki darba devēji, kas neņem vērā nostrādātās stundas, bet svarīgs ir izdarītais darbs.

  • Viens scenārijs visiem neder, bet tas vilinošs virziens, kurā noteikti dosimies. Tajā pašā laikā valstīs, kas to jau mēģina īstenot, arī atklājas, ka īsāka darba nedēļa nav panaceja visiem. Arī arvien notiek meklējumi.
  • 2017.gada aptaujas dati liecina, ka biežākais stresa avots darbā Baltijas valstīs ir pārslodze.
  • Darba inspekcija norāda, ka savā ziņā ir bail domāt, ko cilvēks darīs piektdienā, visbiežāk iedomāsies, ka piektdiena ir brīva un to var izmantot, strādājot vēl citā darbā. Rezultātā – cilvēks četrās dienās strādās intensīvi un vēl papildus piektdienā.

Baltijas valstīs cilvēki strādā par daudz, tāpēc, domājot par četru darba dienu nedēļu, būtu jādomā, kā strādāt labāk un produktīvāk, ne ilgāk. Pašlaik dati rāda, ka strādājam par daudz.

  • Lai to mainītu var sākt ar lēmumiem ikdienā, citādi veidojas apburtais loks, jo vairāk strādā, paliec neproduktīvāks. Tas iet uz riņķi un ir risinājums īstermiņā, bet ne ilgtermiņā, kaut īstermiņa periods Latvijā ir ieildzis.
  • Vajadzētu pārskatīt, vai visu, ko dara, vajag darīt un tas ir vajadzīgs un nozīmīgs.

Stresu cilvēkiem rada neatbilstība starp to, ko no tevis prasa, un tas, ko var dot. Līdz ar to cilvēks sāk biežāk kļūdīties.

  • Neredzamās lietas, ko izraisa stress, cilvēki biežāk slimo, rodas miega traucējumi.
  • Pirmais padoms – runāt darba vietā un nākt ar racionāliem ieteikumiem. Pamanīt stresu ir grūti, cilvēki spēj to neparādīt, jo vēlas saglabāt darba vietu.
  • Pētījums rāda, ka tikai katrs piektais ir kaut teicis vadītājam. Tajā pašā laikā vadītājam ir jāmāk ieklausīties.
  • Latvijā mobinga tēma kļūst arvien aktuālāka, cilvēki ir gatavi vairāk par to runāt. Jebkura pazīme, kas tevi atšķir no kolēģiem, ir risks nokļūt upura lomā. Bet bieži cilvēka personībai nav svarīga loma, novērots arī, ka jebkurš konkrētā amatā kļūst par upuri.
  • Pateikt paldies par paveikto var un vajag. Ja tiktu galā ar tādām vienkāršām lietām, kas nemaksā neko, mēs dzīvotu labāk un arī strādātu ar lielāku prieku.