Novecošana nav regress, bet trešais indivīda attīstības periods. Vecums ir stāvoklis, kad cilvēkam parādās grūtības orientēties tagadne un pazūd interese par jaunām lietām. Tā ir teorija un arī praksē tas ir diezgan līdzīgi, sarunā par senioriem bilst raidījuma Kā labāk dzīvot viesi.

Mēdz teikt, ka arī vecam kokam zari pieaug. Psiholoģiskā novecošanas teorija uzsver indivīda uzvedības un emocionālās reaģēšanas pozitīvas pārmaiņas: mūža otrajā pusē nav tik būtisks objektīvais veselības stāvoklis, bet tieši subjektīvā pašsajūta. Sudraba paaudze, novecošanas kvalitāte un spēja būt kopā, raidījumā Kā labāk dzīvot jautājam ekspertiem par sabiedrības cienījamāko daļu - senioriem. Diskutē Latvijas valsts profesors gerontoloģijā, Habilitētais medicīnas doktors Jānis Zaļkalns un pansionāta "Mežciems" direktors Ainārs Judeiks.

"Novecošanās ir bezgala individuāla," atgādina Jānis Zaļkalns. 

Iepazīstinot ar trim indivīda attīstības posmiem, Zaļkalns norāda, ka pirmais ir progress, kas ilgs līdz apmēram 21 gadam, stabilizācija līdz apmēram 58 gadiem, kad indivīds sasniedz maksimumu karjerā, domājams labklājībā, personiskā dzīvē , tad sākas trešais posms – novecošana.

Novecošanas gaitā var reducēties kritiskā domāšana, cilvēks lietas parādības un sevi vērtē ne īsti tā, kā tas patiesībā ir. Var rasties konflikti ar sevi, kontaktos ar ģimeni, tas ir nopietni.

"Sabiedrība ir mainījusies, abstraktas sabiedrības nav, sabiedrība ir ģimeņu summa, kā senioru ciena, vērtē, godā vienā, desmitā un simtā ģimenē, tā ir sabiedrības attieksme kopumā. Vairuma gadījumu attieksme nav slikta, bet darvas karote medus mucā var pozitīvo efektu sabojāt," uzskata Zaļkalns.

"Mainījies dzīves modelis, vairs nedzīvo trīs paaudzes kopā, ja dzīvo atsevišķi rūpes un saikne izzūd. Vecu cilvēku aprūpe bieži ir pašvaldības, ne vairs ģimenes rūpe. Globalizācijas rezultātā vecais cilvēks tiek sociāli izolēts," vērtē Ainārs Judeiks.

Nesaskaņas ģimenē bieži iniciē pats vecais cilvēks, kurš mēģina uzspiest savus “pareizos” uzskatus. No sīkumiem var veidoties nopietnas nesaskaņas paaudžu starpā. No otras puses, bieži ģimene, vēlot it kā senioram to labāko, izlemj viņa vietā, kā viņam būs labāk. Bet kurš viņam pajautāja?