Suns pilsētā vienmēr būs zināms izaicinājums gan saimniekiem, gan apkārtējiem.. Vai pastāv labas uzvedības likumi suņiem, un ja tādi ir, vai tos var iemācīt jebkuram sunim, pat ja viņš vairs nav kucēna vecumā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. "Labas uzvedības ABC" suņiem atklāj kinologs Valdis Reinbergs, suņu treneris Ivars Lielpēteris un kinoloģe Jūlija Bogomolova, kura studijā ir kopā ar savu suni Bartolomeo.

„Ja es esmu ar suni sabiedriskā vietā un viņš nesagādā man raizes un nepatīkamus pārsteigumus citiem, viss ir kārtībā,” uzskata Valdis Reinbergs, skaidrojot, ka svarīgi, lai neveidojas konflikta situācijas, lai kopdzīve ar suni nebūtu saspringta, ka nenobiedē kādu, nenosmērē, neizdomā saplūkties ar citu suni, vai neaizmūk.

„Ja neaudzina suni, viņš nav laimīgs. Tas nozīmē, ka viņu nevar palaist bez pavadas un 13 gadi būs jāpavada pie pavadas. Tieši neaudzināšana ierobežo suni,” vērtē Ivars Lielpēteris.

Viņš uzskata situācija uzlabojas un ejam pareizā virzienā, jo suņus arvien vairāk māca.

Valdis Reinbergs norāda, ka suņa būtība no izmēra neatšķiras. Labi mācīt var gan lielus, gan mazus suņus.

„Mazos suņus mazāk māca, tāpēc viņi uzvedas antisociālāk,” atzīst Ivars Lielpēteris.

„Lai arī suņu psiholoģija neatšķiras, ir atšķirība, vai traci sarīko mazs suns vai rotveilers pie pavadas,” uzskata Jūlija Bogomolova.

„Ja cilvēks paņem liela auguma suni, viņš domā vairāk uz priekšu, kāda varētu būt viņa uzvedība.”

Viņa norāda, ka cilvēki daudz vairāk šobrīd sāk mācīt suni mazā vecumā. Kādreiz valdīja uzskats, ka suni var mācīt no sešu mēnešu vecuma, Jūlija Bogomolova skaidro, ka suns jau daudz agrāk ir gatavs uztvert norādījumus un pamācības. Tāpēc cilvēki arvien vairāk meklē kucēnu skolas un kucēnu socializācijas skolas.