Covid-19 izplatība ir nopietni aktualizējusi telpu ventilācijas jautājumus, kas nekur nepazudīs arī tad, kad pandēmija būs aiz muguras. Ko darām pareizi, ko nepareizi, ko nepieciešams mainīt un uzlabot, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena plašāk skaidro par Covid-19 izplatību. Augsts risks inficēties ar vīrusu ir telpās un tieši slikti ventilētās telpās.

"Katrā telpā, kur varētu atrasties inficējies cilvēks, viņš ar savu izelpu, runājot, dziedot, izdala mazās vīrusa daļiņas, kas paliek gaisā, un jebkurš cits, kas atrodas telpām ieelpojot šo pašu gaisu, tādā veidā inficējās ar šo vīrusu. Tas jau ir pierādīts un pamatots," norāda Solvita Olsena. "Neizpratne par šo vīrusa izplatīšanās veidu ļāva tam tik lielā mērā izplatīties visā pasaulē, tajā skaitā seši, tajā skaitā Latvijā.

Ja mēs būtu ņēmuši vērā, ka vīruss izplatās gaisā un cilvēki inficējas ieelpojot, nevis no virsmām vai citādi, mēs būtu varējuši daudz vairāk sevi pasargāt no šī vīrusa."

Solvita Olsena atzīst, ka vislielākais risks ir atrasties ar inficētu cilvēku vienā telpā un pētījumi brīnišķīgi parāda, kā vīruss izplātās un cilvēki inficējas, sēžot dažādas vietās restorānā un neesot ciešā kontaktā.

"Tas, ka vīruss salīdzinoši ilgi uzturas gaisā, īpaši neventilētās telpās, to mēs zinām labi, tāpēc telpu ventilācijai ir ļoti svarīga nozīme. Bet nav viena universāla risinājuma, lai samazinātu vīrusa risku," turpina Solvita Olsena.

Profesore vērtē, ka šobrīd ļoti uztrauc straujā delta vīrusa varianta izplatība, kas vairāk nekā divas reizes infekciozāks nekā alfa jeb tā sauktais britu variants.

"Šis ir nepatīkams variants, jo tam ir tendence arī vairāk inficēt cilvēkus, kas nav pilnībā vakcinēti. Par šo tendenci jābūt ļoti uzmanīgiem," komentē Solvita Olsena.

"Tas, ka atvieglojam noteikumus, vīrusa izplatībā neko nemaina, mums ir jāpanāk, lai potenciālie vīrusa izplatītāji un potenciālie cilvēki, kas varētu inficēties, lai viņi atrodas tik drošos apstākļos, lai risku samazinātu pēc iespējas vairāk."

Publiskās telpās samazināt vīrusa izplatības risku - nodrošināt ļoti labu ventilāciju. Ja telpā ir cilvēks, kas izdala vīrusu, ir jāpanāk, lai vīrusa daļiņās pēc iespējas ātrāk tiek izkliedētas un aiznestas projām. Jo mazāka koncentrācija būs katrā konkrētajā gaisa mākonī, jo mazāka iespēja būs citam cilvēkam ieelpot un tādā veidā inficēties. Ventilācija tam palīdz.

Solvita Olsena iesaka mērīt C02 koncentrāciju telpā, rāda aptuveno izelpotā gaisa līmeni telpā un kāda  ir gaisa plūsma. Mērītājs par vīrusu nesaka neko un ir netiešs rādītājs, bet palīdz saprast, kas notiek ar gaisu telpā. Mērījums dotu priekšstatu par to, cik kvalitatīvs ir konkrētās telpas gaiss. Tāpat svarīgi sekot, kādā veidā gaisu telpās tīram.

"Zinātniski pierādīts, ka ir tehniskās iekārtas, kas ir gaisa ventilācijas sistēmās, ir derīgas vīrusa riska mazināšanai, ir tādas iekārtas, kas gandrīz nedod neko. Ventilācijas iekārtas, kurām ir hepafiltri, kādi, piemēram, ir lidmašīnās vai tam vai citās vietās, ļoti labi savāc mikrodaļiņas šajos filtros un līdz ar to attīra gaisu, un, piemēram, ir tie saucamie jonizētāji, kas vīrusa riskiem nedod faktiski neko," skaidro Solvita Olsena.

Izvēloties līdzekļus vīrusa ierobežošanai, Solvita Olsenamudina netērēt naudu, kur to nav jēga tērēt. Gaisa vīrusam virsmu dezinfikcēšana nedod neko.

Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis un Būvniecības valsts kontroles biroja Būvju ekspluatācijas kontroles nodaļas vadītāja Dita Bārdiņa iepazīstina ar pārbaudēm, kas veiktas tirdzniecības vietās. 14% gadījumu secināts, ka slikta gaisa kvalitāte un nepilnīgi darbojās ventilācijas sistēma.