"Diagnostika attīstās. Varbūt jau pēc mēneša mūsu rīcībā būs vienkāršāki testi, kas ļaus slimību plašāk diagnosticēt," raidījumā Kā labāk dzīvot atzīst P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs sertificēts infektologs un epidemiologs, profesors Uga Dumpis.

Profesors arī brīdina, ka šobrīd pieejamo testu lietderība ir apšaubāma.

Latvijā jau pārdod un reklamē testus, kuru praktiskā lietderība ir apšaubāma. Var rasties māņus, negatīva drošības sajūta. Esmu redzējis reklāmas ģimenes ārstiem un privātklīnikām, ja pārbaudoties tests negatīvs, variet iet uz darbu. Tā ir maldinoša reklāma, un esmu to pārsūtījis to attiecīgām iestādēm. Tāda drošība nevar būt, veicot šos antivielu testus," skaidro Uga Dumpis.

"Sociālā distancēšanās vai attālināšanās ir galvenais, kā cīnīties ar šo epidēmiju. Visi pasākumi būs tik efektīvi, cik cilvēki sapratīs, ka tas ir svarīgi. Nav tā, ka var trenēties tik cilvēki kopā. Ja likums saka, ka var trenēties 50 cilvēku, viss būs kārtībā, ja trenēsimies 50. Tas nav tas, kāpēc šie pasākumi tiek ieviesti, lai viņus kaut kādā veidā savu interešu dēļ apietu. Cilvēkiem jāsaprot, ka visa pasākuma mērķis ir, lai cilvēki savā starpā nekomunicētu," atgādina Uga Dumpis.

Viņš norāda, ka var skriet pa mežu, var vingrot ārā, nav obligāti jānodarbojas ar dejošanu vai basketbolu.

Cilvēkiem ir jāsaprot, ka jebkurš nevajadzīgs kontakts ir jāierobežo. Tā ir šo pasākumu būtība.

Iepirkšanās ir izaicinājums, iepirkšanās skaitu vajadzētu samazināt.

Uga Dumpis arī atgādina, ka augstākā riska grupa ir veci cilvēki un cilvēki ar hroniskām slimībām, kuriem noteikti vajadzētu palīdzēt veikt iepirkšanos. Tāpat viņš norāda, ka nevajadzētu bez vajadzības apmeklēt vecākus, rīkot radu ballītes, tikties visai ģimenei nedēļās nogalēs. Šādi ieradumi, kas ir ļoti labi, var apdraudēt hroniskos slimniekus vai seniorus.

Runājot par pašizolāciju cilvēkiem, kas atgriezušies no ārzemēm, Uga Dumpis atzīst, ka vajadzētu viņiem būt atsevišķai istabai un galvenais ir roku mazgāšana.

Nevajadzētu ģimenes locekļiem kopā ar viņu sēdēt pie televizora vai citādi kopā komunicēt tuvāk par diviem metriem.

Kamēr cilvēkam nav slimības simptomu, viņš nav lipīgs. Viņš varētu būt lipīgs dažas stundas pirms simptomu parādīšanās. Lielākā daļa ceļotāju, kas pašizolējas, nesaslimst. Galvenais tiem, kas pašizolējas, ir atpazīt simptomus.

Raidījuma otrajā daļā uzklausām pulmonologu, Latvijas Universitātes Medicīniskās pēcdiploma izglītības institūta ārstu praksē Viesturu Šiliņu.