Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Lai gan aptaujas, kas veiktas pirms pandēmijas laika, rāda, ka naudas uzkrājumus veido vismaz puse Latvijas iedzīvotāju, lielākā daļā gadījumu to apjoms nepārsniedz vienas mēnešalgas lielumu. Tas, protams, ir labāk nekā nekas, bet kādas ir iespējas šo drošības spilvenu palielināt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.
"Attieksme pret uzkrājumu veidošanu mainās. Bet arī šobrīd to, vai individuāli izvēlēšos veidot uzkrājumus, ietekmē iepriekšējā pieredze, attieksmes un pārliecības, kas veidojušās pieredzē," skaidro kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite, konsultatīvā un darba un organizācijas psiholoģe Maruta Freimane-Brēdermane.
"Ja ir pieredze, vai es pats vai mani vecāki lika santīmu pie santīma vai eiro pie eiro un izdevās kaut kādu uzkrājumu izveidot un iegādāties mājokli vai sagādāt sev jēgpilnu pensiju, tad attieksme būs tāda, ka krāt ir jēga. Ja esmu saskāries ar to, ka krāj vai nekrāj, bankas izputēs vai iekrājumi izputēs, ja esmu iemācījies bezpalīdzību attiecībā uz krāšanu, tad, protams, neredzēšu jēgu uzkrājumu veidošanai."
Maruta Freimane-Brēdermane norāda, ka uzkrājumus veido tie, kuri ir spējīgāki atteikties no īstermiņa ieguvuma nākotnes vārdā. Pētījumi rāda, kad cilvēki par sevi domā vecumdienās vai kādu laiku uz priekšu, viņiem aktivizējas smadzeņu centri, it kā viņi domātu par svešu cilvēku. Cilvēki līdz galam nevar noticēt, ka aiziešana pensijā vai novecošana līdz galam attiecas uz viņiem.
Finanšu nozares speciālists Toms Kreicbergs norāda, kā jānošķir uzkrāšana un ieguldīšanas. Pirms sākt ieguldīt, noteikti ir jāizveido drošības spilvens, rezerve, lai esam pasargāti gadījumā, ja rodas kāda problēmas.
"Kad drošības spilvens ir izveidots, kas ir ārkārtīgi svarīgi, jo dzīvot bez drošības spilvena, ir ātrākais ceļš uz nabadzību, tad var sākt ieguldīt finanšu tirgos, jo zinām, ja arī mūsu ikdienas dzīvē notiks kaut kas ne tik labs, varēs kādu laiku pagaidīt un neraut uzreiz ārā ieguldījumus, ja tajā brīdī tirgū ir neizdevīga situācija," skaidro Toms Kreicbergs.
Par mūsu krāšanas un ieguldīšanas paradumiem un uzkrājumu veidošanas nozīmību diskutē arī Fiskālās disciplīnas padomes loceklis ekonomists Mārtiņš Āboliņš un Apdrošinātāju asociācijas pārstāvis “Compensa Life” Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
LSM.LV / Ekonomika
Komentāri (8)
diemzel no liela skaita 2. pensiju limena fondiem tikai niecīga daļa nosedz inflāciju, trešā pensiju limeni vienigie kas nopelna ir starpnieki bet krajēeja pieaugums vidējais svērtais nav nekāds vai pat negativs
2) Eiro zonā un daudzās valstīs vispār nav inflācijas, ir deflācija.
3) Jau vairākus gadus Eiropā, Šveicē, ASV Euro valūtā ir negatīvas procentu likmes.
Uzņēmumi un valstis emitē obligācijas ar mīnuss zīmi.
4) Kurš tev traucē ieguldīt savu naudu riskantos finanšu instrumentos kas nodrošina lielu peļņu???
5) Ja par otro pensiju līmeni tad bankas un fondu pārvaldnieki nedrīkst ieguldīt naudu riskantos aktīvos , uzņēmumos un valstīs.
1. banka bLtija ar laventu un freimani
2. krajbanka un parexbanka ar lidzipasniekiem antonovu, krasovskis, lembergu, karginu,
vai kads no studijas viesiem liekot galvu kila var teikt ka visi noziedznieki ir izkerti un soditi un tas vairak nekad neatkartosies?
daudz sikas bankas depozitu banjz, lpb uc ari bija ar milzigu pieredzi
Ja par noziedzniekiem tad liela daļa Latvijas SIA, IK, ZS, AS, IU un citu uzņēmumu īpašnieku un vadības ir zagļi un krāpnieki, jo nemaksā nodokļus bet maksā Aplokšņu algas!
2) Tas kur miljonāriem un lielie uzņēmumiem glabāt savus miljonus jau gan nebūtu tava problēma.
3) Pat ja tev ir miljoni, par ko es ļoti šaubos. Tad savu naudu vari sadalīt par vairākiem ģimenes locekļu un bērnu vai radu kontiem. Vai glabāt vairākās bankās. Vispār banku kur glābāt miljonus NAV jāizvēlas pēc tā kurai bankai smukāka reklāma, bet gan bankas reitingiem, bilances, finanšu pārskatiem, starptautisku auditoru slēdzieniem, un simts un viena cita koeficienta un rādītāja, kā piemēram likviditāte, peļņa, kapitāla pietiekamība, aktīvu portfeļa uzbūves un pasīvu struktūras.................. uttt.
vel traki ir ar 2.pensiju līmeni kurs ir salīdzināms ar kaut ko stīvu un vēljoprojām pateretajiem nedraudzīgu, jo ja tagad var mantot, tad veljoprojam nevar sadalīt ieguldījumu grozu, piemeram, 40 augstākā riska pensiju 2.Iimena ieguldījuma un 60% konservatīva Latvijas obligācijas vērtspapīros.
ari nav saprotams kapec no 3 pensiju plāna maiņām gada laika 2 var viena pārvaldītāju robežas veikt un 1 uz citu pārvaldītāju, bet nevis ta pasa parvalditaja ietvaros.
ar tik stīviem nosacījumiem nav brīnums ka vairums cilveku nespej un neredz jēgu pensiju plānu maiņai līdzīgi ka igaunija.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X