Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Lielai tiesai Latvijas iedzīvotāju darbspējīgā vecumā ir ļoti maza interese, kas notiek ar viņu ieguldījumiem 2. pensiju līmenī. Īsti pareizi jau tas nav, tāpēc raidījumā Kā labak dzīvot skaidrojam pamatlietas, ko būtu jāzina par saviem 2. un arī 3. pensiju līmeņa uzkrājumiem.
Finanšu nozares eksperts Kaspars Peisenieks vērtē, ka interesei par pensiju uzkrājumiem ir jābūt sabalansētai. Pareizi, ka institūcijas mudina interesēties un pārbaudīt savus uzkrājumus, bet tiem, kas ir aktīvi, nevajadzētu pārbaudīt reizi mēnesī, pat reizi pusgadā.
"Pietiktu, ka reizi dažos gados pārliecinās, ka šobrīd ir labākais no tā, kas man pienākas, ko esmu izvēlējies, jo paši neesam aktīvi pārvaldītāji," atzīst Kaspars Peisenieks.
“Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Pēteris Stepiņš uzskata, ka nepārtraukti mainīt pensiju plānus nevajadzētu, jo vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzvērtīgumu ienesīgumu nākotnē.
"Ja es katru gadu izvēlēšos kādu plānu, kas iepriekšējā gadā ir bijis labākais pēc ienesīgumā kādā grupā, tas mainās. Jāizvēlas vispirms manam vecumam atbilstošs plāns ar saprātīgām komisijām un pārbaudīt reizi gadā ir pilnīgi pietiekami," pievienojas Pēteris Stepiņš.
Pensiju plāniem ir vairākas komisijas maksa – fiksētā un mainīgā. Mainīgā maksa atkarīga no pensiju plānu rezultātiem, ja tie ir ar peļņu vai pārspēj Ministru Kabineta noteiktos rādītājus, ar ko samēro, ietur mainīgo komisiju. Vai tā ir lielāka par fiksēto, atkarīgs no pārvaldītāja.
Abi raidījuma viesi norāda, ka komisijas maksas ir būtiski samazinājušās pēdējos gados.
Ekspertu ieteikums: Līdz 50 gadiem, kad līdz pensionēšanās vecumam ir 15 gadi un vairāk, vajadzētu izvēlēties pēc iespējas aktīvos plānus, ļaut naudai strādāt. Pēc 50 gadu vecuma pamazām var mainīt pamazām plānus uz konservatīvākiem. Tuvojoties pensionēšanās vecumam ir svarīgākais saglabāt līdzekļus nekā papildus nopelnīt.
Runājot par 3. pensiju līmeni un uzkrājumu veidošanu, Pēteris Stepiņš atzīst, ka darbības principi ir līdzīgi, atšķirīgais - uzkrājumi 3. līmenī, kas ir brīvprātīgi, ir pieejami cilvēkiem jau no 55 gadu vecuma, bet 2. līmeņa uzkrājumi ir pieejami no pensionēšanās brīža.
2. pensiju līmenī uzkrātie līdzekļi nav pieejami visi uzreiz. Sistēma, kas ir pašlaik, neļauj izņemt visu naudu uzreiz pensionējoties, pasargā cilvēku no paša muļķības, vērtē eksperti.
Cilvēki var izvēlēties, vai 2. līmenī uzkrātos līdzekļus pievienot valsts nodrošinātai pensijai ik mēnesi, tā palielinot pensijas apjomu, var izmantot mūža pensijas polisi.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (4)
sveice, zviedrija, vacija sada uznemu pensija ir loti ierasta lieta ka piesaistit darbiniekus.
- kapec joprojam pensiju planus var mainit 3 reizes, 2 reizes viena pensiju apsaimniekotāja ietvaros un 1 reizi mainit apsaimniekotaju (tas ir aizvēsturiski un jau sen bija jabut iespejai 3 reizes mainit apsaimniekotaju;
- kapec pedejos 20gados nav mainiti termini jo pat mainot viena apsaimniekotaja ietvaros pensiju plānu ir paredzets ka tas notiek pusmēnesi garumā, ja pa vidu nav nedelu garas lieldienas, jani vai ziemassvētki (tas kartejo reizi liecina par ierednu un baņķieru lobija vajadzibam sanemot joprojam nesamerigu komisiju, kas ir pārāks par sabiedribas un tehnologiju iespējām
vel piemeram SEB nesen slēdza vienu pensiju planu, bet neviens skaidri nespej atbildet vai tiem kuri bijusi saja plana 3 pensijas planu mainas vieta palikusi 2, jo viena maina zudusi piespiedu kārta?
ja Elvijs spes rast skaidru atbildi vismaz uz siem 3 jautājumiem, tad sabiedriba nebus velti tērējuši nodokļus.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X