C hepatīts, sēnīte, nedzīstoši ādas bojājumi, stafilokoka infekcijas un daudzas citas slimības “var noķert” skaistumkopšanas salonos. Tieši tāpēc Slimību profilakses un kontroles centrs kopā ar Veselības ministriju un Veselības inspekciju ir uzsācis kampaņu „Uzticies pārbaudot!”. Par kampaņu un problēmas būtību raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta dermatologs Raimonds Karls, Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības departamenta vadītāja Solvita Muceniece un Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Sabīne Ulberte.

Pēdējo piecu gadu laikā Veselības inspekcija ir veikusi 3638 plānveida kontroles skaistumkopšanas salonos, no kurām 43% gadījumos tika konstatētas dažāda veida neatbilstības. Visbiežāk pārkāpumi saistīti ar darba piederumu nepareizu apstrādi. Nedroši un nehigiēniski pakalpojumi, darba piederumi un telpas var veicināt infekcijas slimību izplatīšanos.

"Kampaņa vajadzīga, jo jautājums ir aktualizējies plašsaziņas līdzekļos, ir augusi vajadzība izglītot sabiedrību par pakalpojuma drošību," atzīst Solvita Muceniece. "Tapat dati rāda, ka saslimstība ar C un B hepatītu nemazinās. Iemesli saslimšanai ir ir dažādi, tā nav tikai skaistumkopšana. Tomēr riska grupā ieskaita visus cilvēkus, kas veikuši kādu invazīvo skaistumkopšanas pakalpojumu – procedūras, kuras veic mērķtiecīgi caurdurot ādu, lai panāktu kādu efektu. Tā ir tetovēšana, pīrsings, arī skaistuma injekcijas."

Kampaņas mērķis - veicināt šo pakalpojumu sniegšanas drošību, kā arī izglītot sabiedrību, lai tiktu izvēlēti droši un legāli skaistumkopšanas pakalpojumi.

Nozares pārstāve Sabīne Ulberte uzskata, ka problēma ir nopietna. Bet

jārunā par drosmi un visatļautību, tie, kas gribētu veikt pakalpojumus, viņi nejūt robežas, apmeklē ātrus kursus un jau piedāvā pakalpojumu. Savukārt klienti, vēloties iegūt izmaiņas savā izskatā, ir gatavi iet jebkur, arī mazāk maksāt un baidās pajautāt, ko pakalpojuma veicēji drīkst vai drīkst un ko dara.

Svarīgi ir pievērst uzmanību jomām, kur nav vienreiz lietojamo instrumentu. Pakalpojuma veicējus jāmāca pareizi kopt un sterilizēt, klientiem jābūt drosmīgiem jautāt pēc sterilizētiem instrumentiem, lai atver iepakojumu klienta klātbūtnē.

Raimonds Karls min, ka sekas pēc neveiksmīgas skaistumkopšanas procedūras var būt dažādas, piemēram, parazitāras saslimšanas – kašķis, utainība, bakteriālās saslimšanas, sēnītes, vīrusi.

„Ir vēl hepatīti un arī HIV problēma,” norāda Karls. „Mēs esam līderi uz HIV pozitīvām personām Eiropā, ja pastāv iespēja infekcijas izplatībai ar šo pakalpojumu, jādara viss, lai to novērstu. Kvalitatīvs pakalpojums, reģistrēts pakalpojuma sniedzējs ir ceļš uz to."

Karls aicina vērsties pa laba meistara un ja viņš norāda uz kādām iespējamām nevēlamām sekā un tomēr iesaka neveikt procedūru, nevajag uz viņu dusmoties.

Par kampaņu stāsts arī raidījumā Pēcpusdiena.