Indijā viņu ir 9% no kopējās populācijas. Un tas ir augstākais rādītājs pasaulē. Eiropā gandrīz 2% cilvēku sevi sauc par vegāniem. Kas īsti ir vegānisms - domāšanas veids, modes lieta vai nākotnes nepieciešamība, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro uztura speciāliste Guna Bīlande un vegāns, zvērināts dzīvnieku advokāts Sandris Ādminis.

Guna Bīlande skaidro, ka vegānisms ir radies 20. gadsimta vidū un saistīts jautājumiem par dzīvnieku brīvību un dažādiem vides aspektiem. Pirmkārt, tā ir pārliecība, kurai sekojot, arī mainās diētas vai uztura paradumi, atsakoties no dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas mūsdienās kļūst arvien populārāk, jo apzināmies, cik daudz mēs ar to, ko uzliekam uz šķīvja, varam ietekmēt gan savu, gan vides veselību.

Vegāns nelieto uzturā dzīvnieku izcelsmes produktus, nebūs ne tikai gaļa, zivs, olas un piena produktu, nebūs arī medus. Īstenam vegāna nebūs arī ādas maciņa un ādas jostas. Tas ir viss ar skaidru definīciju sev un izpratni par planētas kopējo ilgtspēju.

Sandris Ādminis piekrīt, ka vegānisma uzmanības centrā ir uzturs, jo "lielākā daļa dzīvnieku, ar kuriem mēs mijiedarbojamies un kuriem arī nodarām pāri un ko audzējam nogalināšanai, ir tieši pārtikai audzētie dzīvnieki".

Viņš min, ka katru gadu pasaulē pārtikai audzē un nogalina 75 miljardus sauszemes dzīvnieku vien. 

"Salīdzinot ar tiem, visi pārējie eksperimentos izmantotie, kažokādām un izklaidei cirkā un tā tālāk, ko arī cilvēki saista ar vegānismu, tas ir salīdzinoši mazs, niecīgs procents. Ir saprotams, ka mūsu priekšstatā un ikdienā lielākā uzmanība ir tieši uz pārtikas daļu, jo mēs pieņemam vismaz trīs reizes dienā izvēles par to, ko ēdīsim. Līdz ar to biežāk vegānisma sakarā par to runā," atzīst Sandris Ādminis.

Tāpat Sandris Ādminis norāda, ka arvien vairāk cilvēki apzinās, ka dzīvnieki cieš un vēlams viņus nogalināt mazāk, ka tas var arī palīdzēt videi un pašu veselībai. Viņi varbūt sevi par vegāniem nesauc, bet rezultātā kopējais izmantoto un nogalināto dzīvnieku skaits samazinās, pateicoties "pusvegāniem".

Sandris Ādminis atzīst, ka mūsdienas ir daudz vieglāk kļūt par vegānu, jo pieejamais pārtikas klāsts ir daudz plašāks.

"Ir nesalīdzināmi vieglāk veikt šīs pārmaiņas, nekā bija pirms 10, 20, kur nu vēl vairāk gadiem. Es domāju, ar katru gadu šis vieglums un pieejamība pieaug, gan produkti ir aizvien vairāk plašāk pieejami, gan sapratne," vērtē Sandris Ādminis.

"Uztura speciālisti aizvien labāk to saprot, ģimenes ārstiem arī tā nav ķīniešu ābece, viņi orientējas tēmā. Līdz ar to sabiedrība kopumā mazāk vadās pēc kādiem aizspriedumiem, pārmetumiem un cilvēkiem ir vieglāk domāt par šo tēmu, saprast, ka viņiem tiešām ir izvēle."

Guna Bīlande arī atzīst, ka izvēlēties būt vegānam vai iekļaut augu valsts uzturu savā ikdienā ir krietni vieglāk mūsdienās.

"Vienīgi jāmin par veikala produktiem, neaizmirstam to, ka

vegāna desiņa vai vegāns cīsiņš, ja mēs no veselības viedokļa skatāmies, nebūs stipri veselīgāka par to, kas būs sarkanās gaļas pārstrādes produkts. Tāpēc, ka tur joprojām būs piesātinātās taukskābes, tieši tāpēc, ka tur būs palielināts sāls daudzums," norāda Guna Bīlande.

"Industrija jau arī nav muļķi, viņi skaidri redz tendences attiecībā uz pieprasījumu un to liek pretī tirgū."

Sandris Ādmins ieskicē savu ēdienkarti:

Brokastīs man patīk iepriekšējā vakarā aplietās auzu pārslas ar rozīnēm un kādām sēkliņām samaltām - linsēklas un saulespuķu sēklas, magoņu sēkliņas. Klāt kāds auglis,, svaigs vai varbūt no mammas ievārījuma burciņām, kas nav varbūt labākais augļu avots. Man patīk putras, mušļi, var kakao vēl pielikt klāt citādākai garšai. 

Man ļoti patīk visādas uzkodu maizītes ar kabača šķēlīti, kad ir sezona, apceptu vai svaigu tomātu un zaļumiem pa virsu. Un, protams, jā, neaizmirst visdažādākos pākšaugu avotus. Man liekas, ka to vajag biežāk arī pieminēt tā saukto šķīvja principu, kas  ir tāda elementāra pamatdoma, kā uzturu sabalansēt. 

(..) Man ļoti patīk zupas, visvisādas, it īpaši aukstajā gadalaikā un visādi griķu, rīsu ēdieni ar ar dārzeņu mērcītēm. Esmu minimālā, vienkāršota dzīvesveida dzīvotājs, līdz ar to es labprātāk pats gatavoju un paralēli domāju par saviem nākamajiem darbiem, nevis eju ārpus mājas un ceru, ka tur kaut kas būs.