Ja esam izvēlējušies aktīvāku dzīvesveidu, nekā tas bijis iepriekš, piemērām, sākuši skriet, nūjot vai spēlēt kādu no sporta spēlēm, mums ir jāizvēlas arī citi ēšanas paradumi. Nevarēs tā vienkārši noskriet 10 kilometrus un iedzert glāzi ūdens, klāt piekožot sausu maizīti. Lai organisms spētu izturēt jauno slodzi, ir nepieciešams sabalansēts uzturs. Vieglākais ceļš ir izvēlēties speciālo sporta uzturu un uztura bagātinātājus. Nedaudz sarežģītāk būs pašam izstrādāt savu personisko diētu, nelietojot specializēto uzturu. Kad lietot sporta uztura bagātinātājus un kad ne.

Studijā sporta ārste, uztura speciāliste Sandra Rozenštoka un Renārs Roze, distanču skrējējs un maratonists, kurš pats nelieto sporta uzturu. Treniņu procesā viņš arī iztiek bez vitamīniem. Tikai skrienot maratonu, ko Renārs dara divas reizes gadā, viņš izmanto kādu sporta dzērienu vai želeju. Renārs arī stāsta, ka viņš mēdz izmantot paša gatavotu sporta dzērienu, nemaz nevajag veikalā pirkt.

Sporta uzturs nodrošina salīdzinoši viegli uzņemamas uzturvielas. Ir jāsabalansē aktivitāte ar īpašā uztura nepieciešamību. Ja cilvēks strādā biroja un sporto trīs, pat četras reizes nedēļā, viņam sporta uzturs nav vajadzīgs. Ar sporta uzturu, kurā sabalansētas dažādas vielas, nevajadzētu aizstāt ikdienas maltītes. Daudz svarīgāk ir domāt par sabalansētu uzturu ikdienišķajās maltītēs.

Sporta uzturs ļauj cilvēkam taupīt organisma darba spējas, tērējot to, kas uzņemts no ārpuses. Cilvēkam nezūd darba spējas.