Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Valodā atkal atgriežas vācu valodas aizguvumu šarms, atzīst valodas speciālistes raidījumā Kā labāk dzīvot.
Kaut vai vārdi beķereja, bode, spīķeri. Tas saistīts ar nostaļģiju. Daudzos uzņēmumu nosaukumos un zīmolos parādās latviskoti senie vāciskie nosaukumi.
Aiga Veckalne vērtē, ka labāk izmantot vārdus bode vai krogs, nekā izdomāt jaunvārdus, kurus lieto tikai uzņēmuma īpašnieks.
Aizguvumi no vācu valodas jeb ģermānismi latviešu valodā ienāca 12. - 16. gadsimtā no viduslejasvācu un 16. - 19. gadsimtā no jaunaugšvācu valodas. Vai varam runāt par ģermānisma renesansi mūsdienās? Par vācu valodas ietekmi mūsdienu latviešu valodā raidījumā Kā labāk dzīvot saruna ar Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes lektori Egitu Proveju un "Skrivanek Baltic" latviešu valodas projekta "Valodas policija" eksperti Aigu Veckalni.
Raidījuma viešņas arī atzīst, ka nevajadzētu atmest vārdu ome. Šis vārds ir tik saprotams, labi iekļaujas valodas sistēmā, tam ir patīkama pieskaņa. Vārdam vecāmāte ir neitrālāks skanējums. Klausītāju viedokļi par vārda ome lietojumu atšķiras, tas vairāk saistīts ar ģimenes stāstiem par vārda lietojumu.
Tāpat arī vārds šlāgeris paliks latviešu valodā, jo vienā vārdā citādi šo mūzikas stilu latviešu valodā neapzīmēs.
Nosmeķēt, šmorēt, ancuks ir aizguvumi, kas palikuši sarunu valodā. Ja spējam nošķirt rakstu valodu no sarunu valodas, kāpēc šos vārdus nelietot. "Vai tiešām mūsu omīšu valoda bija sliktāka," bilst Egija Proveja
Būs ģimenes, kurās lasīs zustrenes, teiks ķēķis un stērķele, norāda Veckalne. Inteliģentam valodas lietotājam jāatceras, kādā situācijā kurus vārdus var lietot.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (7)
Valodu krasi atšķirīgais prestižs arī daļēji izskaidro, kāpēc latviešu valodā savulaik ieplūda tik daudz vācismu. Protams, daļa tiešām bija jauni nosaukumi jaunām lietām, taču, vai, piemēram, tas, ka vārds "bikses" nācis no vācu valodas, uzreiz nozīmē ka pirms krustnešiem senlatvieši, atvainojos, pliku *irsu staigāja? Vai varbūt drīzāk ar zobenu un uguni atvestās vācu valodas vārdi ar savu mākslīgi uzpūsto prestižu sāka spiest ārā latviskās cilmes vārdus?
bogens, šircīte, klapēšana..
Varbūt tomēr nevis visu laiku skatīties vēsturē, bet izmantojot izveidoto latviešu valodas sistēmu doties laikam līdzi. Piem. IT valoda vācu pasaulē ir diezgan lielās auzās.
Raidījumā manis paustā doma nekādā ziņā nebija par to, ka latviešu valoda būt jāpiesārņo. Lai arī neesmu pūrisma piekritēja, arī es atbalstu pareizas latviešu valodas lietošanu. Tomēr reizēm ir jāspēj nošķirt starp kategorijām - pareizs un nepareizs, labs un slikts, jo pastāv arī kaut kas pa vidu.... Tas izpaužas arī manis teiktajā - kurš drīkst teikt, ka mūsu (tostarp manas) vecmāmiņu runa, lietojot "ķisens", "deķis", "šmorēt" utt., ir bijusi nepareiza, slikta vai tamlīdzīgi. Vairums tā saukto latviešu vārdu ir cēlušies no vācu valodas, lai kā mēs tam gribētu pretoties. Ja vajadzētu runāt ārkārtīgi tīrā latviešu valodā, droši vien mēs nelietotu arī vārdu "idiotisms", kā arī konstrukciju " uz ko aicināt".
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X