Pandēmija ir aktivizējusi dažas labas tendences – piemēram, svešvalodu apgūšanu un tulkošanas tīmekļvietņu izmantošanu gan darbam, gan izklaidei. Kā efektīvi apgūt valodu un lietot modernās tehnoloģijas, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot.

"Es vienmēr aicinu cilvēkus apgūt un mācīties valodas, jo tas trenē atmiņu, tas ir veselīgi, tas ļauj iepazīst daudz vairāk un piekļūt informācijai, ko ne vienmēr varam tulkot. Iespējas pēc tam ir pasakainas," atzīst uzņēmuma “Skrivanek” vadītājs Vasilijs Ragacevičs.

Viņš atgādina, ka, mācoties valodu,

"trenējam atmiņu, valodu studijas vai mācības palīdz senioriem novērst demenci. Mēs bagātinām sevi kulturāli, cilvēks paplašina savu redzesloku. Varam ceļot, apmeklēt sen iecerētas vietas, izgarošot ēdienus, klausīties mūziku, skaitīties kino, ir daudz fantastisku Eiropas un citu valstu filmas, kas netiek tulkotas, bet to ir vērts skatīties un iedziļināties".

"Tas palīdz izprast tautas vēsturi, pagātni. Valoda arī ir dažbrīd instruments, ar kuru varam daudz panākt, varam manipulēt tā vai šādi, varam slavēt, varam nodarīt dažbrīd sāpes. Iespējas ir neaprakstāmi plašas," norāda Vasilijs Ragacevičs

Viņš arī piekrīt teicienam, ka cilvēks ir apguvis valodu tad, kad var tajā domāt. 

"Tas ir zemapziņas process, kas notiek. Cilvēks pilnīgi jūt šo valodu, ir valodas izjūta, tā ir ļoti svarīga. Tā palīdz izteikties, būt tēlainam," bilst Vasilijs Ragacevičs.

Angļu valoda ir līdere, tā ir arvien populārākā un pieprasītākā valoda, ko arī visbiežāk izmanto. Tā ir zinātnes valoda, tā ir biznesa valoda.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc tieši angļu valodas apguve cilvēkam sagādā grūtības, Vasilijs Ragacevičs skaidro, ka ir tāda lieta, kā valodas līdzekļu ekonomija.

"Cilvēks pēc dabas ir gana slinks un kāpēc censties izrunāt kaut ko pareizi, ja var kaut ko noīsināt. Angļu valoda ir labs piemērs tam, ka tiek norautas galotnes, parādās mistiski saīsinājumi. Cilvēkam, kurš cenšas šo valodu apgūt, ir grūti, viņš nesadzird precīzi pilnu, pareizi izrunātu vārdu," norāda Vasilijs Ragacevičs.

"Otrs, angļu valodu lieto cilvēki no dažādām pasaules malām, tie ir akcenti, dialekti, kas atkal, cilvēku, kurš cenšas mācīties literāri pareizu valodu, dzen izmisumā, jo tā ir cita izruna."

Vasilijs Ragacevičs iesaka mēģināt klausīties avotus, par kuriem ir pārliecība, ka tiek lietota literārā angļu valoda. Dzīvā valoda, kas televīzijā, internetā, būs daudz sarežģītāka, daudz grūtāka. Iesākumam noderēs animācijas filmas, raidījumi bērniem. Tāpat Vasilijs Ragacevičs iesaka atrast sarunu partneri šajā valodā, kurš var komentēt ikdienas valodas lietojuma atšķirības no literārās valodas.

Latvijas Tulku un tulkotāju biedrības pārstāve, Latvijas Universitātes Profesionālās maģistra studiju programmas „Rakstiskā tulkošana” lektore Helēna Gizeleza, runājot par valodu apguvi, atzīst, ka ir jārunā ar visām kļūdām, jo mērķis ir, lai tevi saprastu. 

"Ja tevi saprot, pat pasakot kaut ko kļūdaini, mērķis ir sasniegts. Ir jārunā, jākomunicē pēc iespējas vairāk. Ir jālieto valoda," atzīst Helēna Gizeleza.

Viņa piekrīt, lai labāk apgūtu valodu, var aplīmēt māju ar lapiņām, un daži cilvēki tā dara un tas palīdz. Var skatīties filmas ar subtitriem, var izmantot dažādas lietotnes.

"Tas, protams, nepalīdzēs iemācīties valodu, ja tas ir viss, ko darāt, bet kā papildrīks, tas ir noderīgs. Jebkāda veida komunikācija pie katras iespējas – mēģināt rakstīt un runāt šajā valodā," skaidro Helēna Gizeleza.

Ventspils Augstskolas lektore un pētniece Aiga Veckalne piebilst, ka akcents, runājot svešvalodā, konkrēti angļu valodā, nav nekas slikts, bet ir jāpiedomā pie vārdu izrunas.

"Akcents slēpjas intonācijā, uzsvarā, kas raksturīgs dzimtajai valodai, vai burtu izrunā. Bet izrunai ir jābūt pēc iespējas pareizai," atzīst Aiga Veckalne.