Startējusi 2020.gada “Dod pieci” kampaņa, kurā šogad pievēršam uzmanību vardarbībai ģimenē un iespējām to mazināt. Vai mēs spējam atpazīt vardarbību? Fizisko, lielos vilcienos, jā, bet vēl pastāv emocionālā, ekonomiskā vardarbība, un tur savukārt atrast robežu, kur sākas un kur beidzas vardarbība, ir sarežģītāk. Kā atpazīt vardarbību tās dažādās izpausmēs, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Vardarbība diemžēl attiecas uz plašu sabiedrības loku.

Centra "Marta"  vadītāja Iluta Lāce norāda, ka vardarbības veids, ar kuru nākas saskarties ikdienā, ir kontrolējošā vardarbībā, lielākoties vīrietis cenšas pakļaut un kontrolēt sievieti.

"Fizisko vardarbību cilvēki labāk atpazīst, emocionālo vardarbību ir sarežģītāk atpazīt, bet tā ir pazemošana, noniecināšana, apsaukāšana, jebkura pašvērtības drupināšana. Seksuālā vardarbība - tiek pieprasītas dažādas seksuālas darbības pret otra cilvēka gribu," skaidro Iluta Lāce.

Lāce arī atzīst, ka fiziskās un emocionālās vardarbības izpausmes iepriekš vairāk bija manāmas, šogad palielinās tieši seksuālā vardarbība pret sievietēm. Arī pandēmija savu iespaidu atstājusi, lielākas iespējas sievieti izsekot un vajāt, veikt kontrolējošās darbības.

Sievietes, kas pārtraukušas vardarbīgās attiecības, norāda, ka ir atguvušas sevi, ir tādas, kādas bijušas, kad iepazinusies ar vīrieti. Attiecību rezultātā sieviete ir kļuvusi depresīva, netic sev, zaudējusi pašvērtību, jo nepārtraukti pakļāvusies otram.

"Tiek sagaidīts, ka visi staigā apkārt vardarbības veicējam uz pirkstgaliem un dara visu, ko viņš vēlas. Tā ir vardarbības daba, ko redzam lielākoties," skaidro Lāce.

Var jau arī sastrīdēties par politiku līdz tam, ka lieto necenzētus vārdus strīdā, bet strīdnieki viens no otra nebaidās un pēc laika viss atkal ir kārtībā.

Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska atzīst, ka vardarbība ir raksturīga dažādas vecuma grupās un tās nav tikai starp partneriem. Varmākas ir arī pieaugušie bērni pret saviem bērniem un vecvecākiem.

Bieži vardarbības gadījumi parādās tur, kur ir jāaprūpē kāds slims radinieks ilgstoši. Vardarbības modeļi ir dažādi.

Labklājības ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta vecākā eksperte Agnese Gaile norāda, ka

pie sociālā dienesta var vērsties pēc palīdzības, ja cilvēks ir cietis no vardarbības un

  • ir apgrūtināta iespēja dzīvot normālu sociālu dzīvi;
  • ja policija pieņēmusi lēmumu nošķirt varmāku no upura;
  • ja tiesa pieņēmusi lēmumu par nošķiršanu vai tiesisko aizsardzību.

Cilvēki  var vērsties pēc palīdzības ne tikai savas pašvaldības sociālajā dienestā, bet konkrēti dzīvesvietā.

Risinājumi: atbalstu saņemt institūcijās vai individuālās konsultācijas – jurista, psihologa vai sociālā darbinieka. Tās apmaksā valsts.