Vecums un iedzimtība ir divi būtiskākie riski onkoloģiskām saslimšanām uroloģijā, norāda speciālisti raidījumā Kā labāk dzīvot.

Onkoloģija uroloģijā ir nozīmīga onkoloģijas daļa. Ap 2400 pacientu ik gadu Latvijā saslimst ar kādu uroloģijas sistēmas onkoloģisko slimību. Katram piektajam no jauna saslimušajam ir šīs sistēmas onkoloģija, vīriešu vidū tas ir katrs trešais saslimušais.

Prostatas vēzis diemžēl ir visizplatītākā onkoloģiskā slimība Latvijā vīriešiem, liecina dati Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā par 2016. gadu. Laikus apzinot šīs slimības izraisošos faktorus, ar to iespējams sekmīgi cīnīties un to uzvarēt. Tāpēc ikvienam, jo īpaši veselam vīrietim, ir jāzina un jāpatur prātā vairāki būtiski faktori saistībā ar šo audzēju. Par prostatas un sēklinieku vēzi saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas Uroloģijas klīnikas vadītājs, Rīgas Stradiņa Universitātes asociētais profesors Vilnis Lietuvietis, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas urologs Arvis Freimanis un Urologu asociācijas viceprezidents Linards Rēdmanis.

Nozīmīga ir agrīnā diagnostika. Prostatas antigēna tests (PSA) pirmo reizi jāveic vecumā starp 45 – 50 gadiem, tas būs tests, kas nosaka, cik bieži urologu vajadzētu apmeklēt turpmākos gados. Ja tēvam bijis prostatas vēzis, analīzes jāveic jau agrāk. Vēl lielāks risks ir saslimt ar prostatas vēzi, ja tas ir tēvam un tēva brālim. Reti prostatas vēzi konstatē vīriešiem līdz 40 gadu vecumam.

Dzīves veids ietekmē slimības attīstību. Prostatas vēzis Austrumu zemēs retāk sastopama slimība. Ķīnā ir viens no zemākajiem rādītājiem saslimstībai ar šo slimību. Augstākā saslimstība konstatēta melnādaino emigrantu vidū, to saista ar uztura izmaiņām. Dzīvnieku tauku lietošana uzturā ir pierādīts faktors prostatas vēža attīstībai.

Aktīva bet droša dzimumdzīve var uzlabot prostatas veselību, nedrošs, bet biežs sekss var būt riska faktors. Atsevišķi pētījumi rāda, ka regulāra seksuāla aktivitāte samazina prostatas vēža risku.