Vieglā valoda ir komunikācijas veids, kas padara informāciju saprotamu ikvienam. Vieglo valodu lieto visā pasaulē. Pētījumi rāda, ka vieglās valodas lietošana publiskā telpā tikai pieaugs, jo 15-25 procentiem valsts iedzīvotāju ir grūtības ar sarežģītas informācijas uztveršanu. Iemesli tam ir visdažādākie. Kas ir vieglā valoda un uz kādiem principiem tā balstīta, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Vieglā valoda Latvijā ir ienākusi jau pirms 20 gadiem, bet tajā pašā laikā ir daļa sabiedŗibas, kas par to nezina vai kurai pret to ir aizspriedumi.

Sabiedrības aptauja liecina, ka vismaz puse nezina, kas ir vieglā valoda.

"Šobrīd cenšamies darīt visu, lai par vieglo valodu uzzināt vairāk," norāda Vieglās valodas aģentūras pārstāve Irīna Meļņika un uzteic Latvijas Radio, kas katru vakaru pulksten devinos raida ziņas vieglajā valodā.

Meļņika uzskata, ka valsts iestādēm vajadzētu rādīt piemēru vieglās jeb saprotamas valodas lietojumā, lai saņemot vēstuli no valsts iestādes, nebūtu jāzvana kolēģiem vai draugiem, lai palīdz "iztulkot".

Runājot par vieglās valodas attīstības virzieniem, Irīna Meļņika vērtē, ka svarīgi būtu, lai publiskais sektors sāktu domāt par informācijas pieejamību, it sevišķi šobrīd, kad valsts iestādes pārveido mājaslapas, lai visas būtu pēc viena standarta.

"Mācīsim cilvēkus valsts pārvaldē rakstīt infomāciju vieglajā valodā. Būtu lieliski, ja būtu arvien vairāk literatūras vieglajā valodā, kas noderētu gan tiem, kas mācās valodu, gan tiem, kas valodu nesaprot," uzskata Irīna Meļņika.

Drīzumā iznāks grāmata, kur latviešu literatūras klasiķu darbi būs "tulkoti" vieglajā valodā, jo arī mūsdienu bērniem reizēm vajag skaidrojumu daudziem vārdiem, kas vienkārši ir novecojuši.

Irīna Meļņika norāda, ka arī likumdošanu vajadzētu sākārtot, lai sarunāties ar cilvēkiem saprotami būtu kā norma.

Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne mudina runāt skaistā latviešu valodā, metot ārā svešvārdus, ja ir latvisks vārds.

"Centīsimies lietot latvisko vārdu un centīsimies runāt un rakstīt skaistā valodā," mudina Ērika Pičukāne.

Protams, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām literatūrai ir jābūt vieglajā valodā, bet kopumā literatūrai jabūt bagātā valodā, pārliecināta Ērika Pičukāne.