Būt vienam vai vientuļam nav viens un tas pats. Būšana vienam var būt apzināta izvēle, kamēr vientulība var ne tikai ietekmēt dzīves kvalitāti, bet arī radīt risku veselībai. Kāds tas ir un kāpēc cilvēku vientulībai ir vērts pievērst uzmanību, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Garīgās veselības speciāliste Ineta Vanaga atzīst, ka vientulība rodas, ja cilvēkam nav piederības sajūtas. Vientulības sajūta cilvēkam var raisīt arī dažādas fiziskās saslimšanas. 

Vienam cilvēkam vajag pabūt, lai sakārtotu savu prātu. Vienatne ir vairāk attīstoša. Vientuļš var cilvēks justies arī esot ar citiem kopā.

Šobrīd daudziem pietrūkst īsto sociālo saišu klātienē. Cilvēks var radīt iespaidu, ka viss ir labi, smaidīt un kontaktēties sociālajos tīklos, bet klātienes komunikāciju nevar aizvietot zoom konferences, tad cilvēks var justies vientuļš.

"Cilvēkam ir ģenētiski ielikts, ka ir vajadzīgs fiziskais kontakts. (..) Mums ir ielikts, ka vajag apskauties, sarunāties vienam ar otru, skatīties acīs. Šīs nianses ir svarīgas, zoom to nespēj līdz galam aizvietot. Šajā laikā zoom satikties ir vajadzīgais minimums, lai sajustu saites, draudzību, ka vēl ir plašāka ģimene," norāda Ineta Vanaga. 

Vientuļo cilvēku skaits pieaug ne tikai senioru vidū, bet arī jaunieši jūtas vientuļi, jo komunicē tikai sociālajos medijos. 

"Laiku, ko kādreiz izmantoja skraidīšanai sētā, tagad aizvieto ar spēlītēm, ar sociālajiem tīkliem," atzīst Ineta Vanaga. Turklāt arvien populārāki kļūst sociālie tīkli, piemēram, Tiktok, kur ir tikai skatīšanās, pasīvs veids, kā patērējam sociālos medijus. Vientulība ietekmē arī cilvēka veselību.

"Ja nav tiešās komunikācijas, mazāk izmantojam smadzenes, un to, kas mazāk izmantojam, tas pasliktinās. Ja mazāk fiziski kustamies, arī fiziskā veselība mazinās, ja mazāk pielietojam smadzenes, garīgā veselība pasliktinās. 

Nākotnē var draudēt sociālo prasmju pasliktināšanās un agresija var pieaugt. Jādomā, ko darīt, lai cilvēks nebūtu vientuļš un izbēgtu no sekām, kas var būt," norāda Ineta Vanaga.

Kāds var vientuļš sajusties jau divas trīs dienas neesot kopā ar tuviem cilvēkiem, citiem sociālie kontakti mazāk vajadzīgi. Svarīga ir piederība kādai sociālai grupai, kādai komūnai, tajā var uzturēties viens pats. 

Vientulību mazināt var, piemēram, iesaistoties grupu terapijā, vai izmantojot individuālo terapiju, kā arī apgūstot komunikācijas prasmes. Censties meklēt interešu grupas un ar laiku tikties ar šiem cilvēkiem klātienē.

Zvanu centra “Sonido” īpašniece un sociālā projekta „Parunāsim" izveidotāja Inga Muižniece skaidro, kāpēc izveidojusi savu zvanu centru. Viņa norāda, ka cilvēkiem ir svarīgi parunāt par sevi un savām sajūtām.

Viņa iesaka cilvēkiem nekautrēties no vientulības sajūtas, jo vientulība nav tikai cilvēka izvēle. Tā var būt apstākļu sakritība. Viņa rosina nepadoties un meklēt veidus, kas mazina vientulību, jo cilvēkam ir jāparūpējas par savu emocionālo labklājību.