Ja zaglim, kas iekārojis mums piederošu mantu vai naudu , tā ir jānozog tīri fiziski, tad kibernoziedzniekam nav nekādu problēmu mūs apzagt, pašam atrodoties vairāku tūkstošu kilometru attālumā. Turklāt bieži par to viņš nesaņem nekādu sodu. Kā darbojas virtuālās pasaules zagļi un kā pret tiem cīnīties, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro drošības programmatūras ESET tehnoloģiju konsultants Egils Rupenheits, SEB bankas IT drošības vadītājs Oskars Blumbergs un Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas galvenais inspektors Aleksandrs Bebris.

Lietotājam ar veselīgu skepsi vajadzētu lūkoties uz dažādiem piedāvājumiem e-pastos.

Izplatīti "paypal" vai "apple" vārdā sūtīti paziņojumi, piemēram, ka esat iegādājies kādu produktu par salīdzinoši lielu naudu. Cilvēkam, kas neko nav pircis, rodas vēlme noskaidrot, kas noticis, bet sūtījumam pievienota saite, kurai var sekot. Cilvēks neizpēta, ka saite nav uz "Apple" vietni, varbūt izmantoti kādi zīmola burti, beigās cilvēks savu Apple kontu, neuzmanīgi rīkojoties, nodod uzbrucēju rīcībā. Tas ir piesaistīts norēķinu kartei, viņi iegūst iespēju iepirkties šī cilvēka vārdā.

Sociālās metodes, ko izmanto šādi noziedznieki, nostrādās uz cilvēku, jautājums ir par uzbrukuma kvalitāti. Kvalitatīvi realizēti uzbrukumi nostrādās vienmēr, bet tie ir dārgi realizācijā, līdz ar to potenciālajam ieguvumam jābūt lielam.

Lielu daļu šādu uzbrukumu izdodas apturēt, jo centralizētie e-pasta servisi jau izmanto filtrēšanu un visus tas nesasniedz.