Zemenes: ogās pesticīdu atliekvielu maz, lielajās saimniecībās bez ķīmijas neiztikt

Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Lielās platībās neiztikt bez agroķīmijas izmantošanas, audzējot zemenes. Audzējot bez ķīmijas, noteikti jāievēro augu maiņa, nevar stādīt blakus veciem inficētiem stādījumiem. Ražas iespējams, būs zemākas, norāda Dārzkopības institūta pārstāve raidījumā Kā labāk dzīvot.

Latvijā zemenes audzē vismaz 505 hektāros. Augļkopju asociācija atzīst, ka tas nav viegls bizness, taču pieļauj, ka zemenes Latvijā varētu audzēt vairāk. Cik kvalitatīvas ir mūsu zemenes, par to saruna ar vides inženierzinātņu doktori Janu Simanovsku, Dārzkopības institūta vadošo pētnieci Valdu Laugali un šī institūta pētnieci Ievu Kalniņu un Valsts Augu aizsardzības dienesta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāju Anitru Lestlandi.

Lai pārbaudītu pesticīdu atliekvielu daudzumu zemenēs, tika veikts pētījums.

„Zemenes pētījumam iepirka 25.jūnijā vairumtirdzniecības divos ķēžu veikalos un tirgos. Pirka 10 zemeņu paraugus – Latvijas, Polijas un Grieķijas. Nosūtīja tos uz analīzēm Polijā,” ar pētījumu iepazīstina Jana Simanovska.

Analīžu rezultāti parādīja labas lietas – nevienā gadījumā neatklāja, ka pārkāptas pesticīdu atliekvielu normas un atrastās koncentrācijas ir tālu no pieļaujamām koncentrācijām.

Taču pesticīdu atliekvielas atklātas deviņos paraugos no desmit. Turklāt astoņos paraugos bija ne tikai viena, bet vairākas atliekvielas. Vienā – pat sešas dažādas atliekvielas.

Problēma – dažādas atliekvielas mijiedarbojas, ietekme var summēties un pieaugt.

„Šādas lietas nevērtē, nosakot drošās atliekvielas,” komentē Simanovska.

Vēl viens secinājums – vienas saimniecības ogās atklātas tādu pesticīdu, kas Latvijā nav reģistrēti, atliekvielas.

„Vielas, kas atklātas, ir graudaugu produktos, bet kopā ar citām vielām,” skaidro Anitra Lestlande. „Mūsu viedoklis - graudaugu produkti netika lietoti. Ir divi varianti, ka viela varēja nokļūt produkcijā: saimniecība ir lietojusi kaimiņvalstīs iepirktu līdzekli, kas tajā valstī reģistrēts zemenēm, otrs variants – kā Latvijas zemes uzdotas Polijā audzētas ogas.”

„Lielajām saimniecībām. Lai iegūtu labas ražas nākas lietot augu aizsardzības līdzekļus. Mazas saimniecības, kur daudz izmanto roku, darbu, piemēram, ierobežot pelēko puvi, vācot puvušās ogas un iznīcinot, var mazāk lietot līdzekļus vai nelietot. Lielajām saimniecībā nākas to darīt, lai būt konkurētspējīgas un būtu raža,” uzskata Ieva Kalniņa.

„Fungicīdi, kas pārsvarā tika atrasti zemenēs, tiek lietoto pret pelēko puvi, un pret pelēko puvi miglo jau zemeņu ziedēšanas laikā,” turpina Kalniņa.

Raidījums tapis ar Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta atbalstu.