Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

21.gadsimtā gandrīz jebkuru preci varam iegādāties no gandrīz jebkuras pasaules vietas. Bet tas nenozīmē, ka atmirst arhaiskas tirdzniecības veids – zemnieku, amatnieku un mājražotāju tirdziņi. Kāpēc cilvēki izvēlas iepirkties zemnieku, mājražotāju un amatnieku tirdziņos? Vai viņi meklē vecās un labās lietas un garšas, vai tieši otrādi – jaunas garšas, oriģinālus un unikālus amatnieku izstrādājumus? Vai tirdziņi to visu arī spēj piedāvāt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: mājražotājs, iknedēļas tirdziņa Tīnūžos pie Ikšķiles ar nosaukumu "Apļu tirgus" organizators Reinis Kļavis, biedrības “Slow Food Straupe” valdes priekšsēdētāja, Straupes lauku labumu tirdziņa organizētāja Astrīde Rozīte, Kalnciema kvartāla un Āgenskalna tirgus pārstāve Darja Trizna un Kalnciema kvartāla tirgus organizatore Ilze Švarcbaha.

"Tikai mazais ražotājs ir mūsu gastronomiskā mantojuma glabātājs un tālāknesējs. Tikai mazais ražotājs var “knipelēties” un ņemties, kas rezultātā dod to ļoti īpašo garšu un autentisko produktu. Tas ir tas, ko apmeklētāji meklē mazajos tirdziņos. Tas ir mazo ražotāju trumpis," uzskata Astrīde Rozīte.

Reinis Kļavis arī vērtē, ka tirdziņi attīstas un ir daudz gan tirgotāju, gan pircēju.

"Tirgus kultūra attīstītas un iet līdzi laikam, tā ir iespēja satikt savu tirgotāju, aprunāties ar viņu, kas nav veikalā iespējams," pievienojas Darja Trizna. Stāstot par savu pieredzi, viņa norāda, ka tirgus vairs nav tikai iepirkšanās vieta.

Pircējiem der atcerēties, ka pārsvarā uz šādiem tirdziņiem jādodas ar skaidru naudu, bankas termināļi ir retam. Bet tā nav problēma, drīzāk mazo tirdziņu specifika.

Lai arī tirgotāji arī mazajos tirdziņos turpina piedāvāt preces plastmasas maisiņos, arvien vairāk tirgotāju un pircēju izvēlas videi draudzīgu iepakojumu, piemēram, nāk uz tirgu ar saviem traukiem, kuros var iesvērt preci.